Paveroties koku lapotnēs, kur pašlaik, pavasara un vasaras mijā, skatāmi tik daudzu zaļo krāsu toņi, ir pārliecība – nu nav neviena mākslinieka, kurš spētu šo krāšņumu, šīs ēnu spēles attēlot!…

Nesen ziņu portāli vēstīja, ka Rīgas pils laukumā iecerēts nozāģēt 10

no tur augošajiem 58 kokiem. Šā projekta sabiedriskajā apspriešanā bija aktivizējusies un protestējusi sabiedrība. Un, lūk, arī sagaidīta iepriecinoša ziņa, ka Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija ir novērtējusi kokus, secināts, ka tie cilvēkiem nav bīstami, ir gana veselīgi. Tāpēc nolemts, ka visas Holandes liepas ir saglabājamas, kaut arī arhitektiem izstrādātais projekts tagad būs jāpārstrādā…

Diemžēl šādus lēmumus – par labu lieliem, veciem kokiem – nākas piedzīvot visai reti. Tā vien šķiet, ka nākotnē būs jāiztiek bez dižkokiem, jo ne jau tikai galvaspilsētā vērojama šāda tendence. Cik saimnieku, kļūstot par zemes īpašniekiem, nav izmantojuši iespēju tikt pie ozola koksnes, bērza finierklučiem, dažkārt arī pie malkas!? Ir skumji noskatīties, cik naski mazas firmiņas bruka un brūk virsū ceļmalās augošajiem kokiem, kaut vai tām pašām papelēm, nemaz jau nerunājot par ošiem, kļavām, ozoliem, bērziem. Protams, ceļmalu koki prasa arī kopšanu, ar ko gan ceļu apsaimniekotāji nekādi negrib nodarboties, aizbildinoties, ka naudas jau tā nepietiek. Citkārt notiek aizbildināšanas, ka koks vecs, nokaltis, iztrupējis, dažkārt pat palīdzam, lai tā notiktu… Tā rezultātā tepat mūsu novadā savulaik esam zaudējuši dižbērzu…

Pašlaik vērienīgi labiekārtošanas darbi notiek arī pie Tukuma dzelzceļa stacijas. Droši vien jau, ka būs skaisti, tiks realizēts kāds jauns projekts. Tomēr visi tur augošie koki ir novākti… Bet ogābeles šeit pavasaros skaisti ziedēja un uz pirmā sniega fona te greznojās mazi, krāsaini ābolīši, kuros dažkārt pamieloties salaidās putni. Koki bija gana veci, iespējams, to vainagus vajadzēja vien sakopt un tad tos varēja iekļaut projektā. Zem ābelēm, iespējams, varētu būt pavēnis ar soliņiem vilciena gaidītājiem… Iespējams, varētu arī realizēt vēl kādu citu ideju, vecās ābeles saglabājot. Ar šo es negribētu pārmest konkrētajiem projekta autoriem, kuri droši vien kaut ko skaistu un labu šeit iecerējuši, bet gan gribētu vērst uzmanību uz to, ka (ne jau tikai pie Tukuma 1 stacijas vien, bet arī citviet), pirms kādam kokam parakstīt spriedumu, manuprāt, vajadzētu padomāt par tā mūžu, vērtību, iespējām šis vērtības izmantot un saglabāt, jo neviens koks jau neizaug ne vienā, ne divos gados…