Visi, dažu labu ekonomikas speciālistu un demogrāfu ieskaitot, ir priecīgi par to, ka teju apbrīnojamā vienprātībā valdība spēja vienoties par vienreizēja un 500 eiro vērta pabalsta izmaksu visiem Latvijas bērniem. Un politiķi pavisam ekstāzē. Uz dižās vīruskrīzes diži nepatīkamo lēmumu fona nu beidzot taču izkūņojies kāds lielai tautas daļai tiešām tīkams lēmums, un to kā ordeni pie krūts cenšas naski piesprausts ne viens vien politiķis! Tā tas ir gan ar nacionāļu vadoni Raivi Dzintaru, kas, pat valdības sēdes beigas nesagaidījis, jau priecīgi iečivināja sociālajos tīklos (Sak, lai nepaspēj  pārdomāt?) par saviem panākumiem, īpaši, ņemot vērā, ka ar pašu bīdīto “pareizās ģimenes“ definīciju, kā šķiet, šobrīd viss pieklusis. Tāpat mūsu Labklājības ministre, kura teicās, ka ideju par šo pabalstu taču rosinājusi tieši viņa un vispār… jau pērnajā pavasarī.

Iespējams, tā šobrīd ir tāda iemācīta komunikācijas forma, ka, vēršoties pie vēlētājiem, ir jālielās un attiecīgi visbiežāk jālieto vārdiņu ”es, es, es”, lai gan, pat no politiskajiem procesiem stipri attālinātajam ir skaidrs, ka neba nu viens pats ministrs ir visu lietu bīdītājs un lielais reformators, īpaši, ja viņš pats tik tāds – politiķis iesācējs. Pieņemu, ka tad jau ne par ko šajā valstī nevarētu būt drošs, ja viss būtu tik vienkārši un vienas personas rokās. Un, es saku, – labi, ka tā, pat ja dažam labam vēlētājam tā ir rūgta vilšanās, ka viņa bļaustīgais favorīts, nokļūstot ministra krēslā un apostoties ar reālo situāciju, kļūst daudz mērenāks nekā priekšvēlēšanu laikā…

Ko tur liekuļot – nav jau bēdīgi arī paši stāsta vaininieki jeb ģimenes, kas šo vienreizējo pabalstu saņems. Mūsu kolektīvā arī klīst jautri stāstiņi par bērniem, kuri,  kā paši saka, šakuši dalīt “lielo piķi“. Un daudz vecāki neatpaliek – gribot negribot apziņā uznirst neskaitāmas vajadzības, kas allaž tieši naudas trūkuma dēļ tikušas atliktas…

Bet tajā pašā laikā, vismaz mani, nu ļoti, ļoti bažīgu dara šādas “helihopteru naudas”, īpaši ņemot vērā, ka jau pielemtajam tiks iztērēta lielākā daļa no neparedzētiem gadījumiem paredzētās budžeta naudas… Un sola taču, ka varētu apdomāt arī par citām sabiedrības grupām un viņu vienreizēju pastimulēšanu! Bet… kas to visu nopelnīs?