Kad pavasarī oficiāli tika paziņots, ka eiro ieviešana Latvijā ir teju neizbēgama (atsevišķie mēģinājumi procesam traucēt nu jau arī ir aizgājuši “dabīgā nāvē”),  tauta tika mierināta, ka jaunieviestās valūtas dēļ par iespējamo cenu kāpumu satraukties nevajadzētu. Inflācija būšot, bet ne pārlieku izteikta.

Bet, lūk, kad līdz eiro ieviešanai atlicis viens spļāviens jeb daži mēneši, katrs, kurš daudzmaz regulāri ir spiests apmeklēt kādu tirdzniecības iestādi, pats savām acīm var pārliecināties – cenas ir cēlušās…

Tas nu ir fakts, daudzi uzņēmēji, neskatoties uz draudiem viņus “kaunināt“, saukt par negodīgiem (eiro ieviesējiem), jau šobrīd cēluši cenas, negaidot svinīgo “pāriešanas” un “cenu apaļošanas” brīdi gadu mijā. Un vai tiešām visi viņi ir ļaunprāši, kas to vien gaidījuši, kā uz valūtas maiņas rēķina atkal iedzīvoties? Gan jau ir arī tādi, tomēr… Nožēlojami, ka vairums eiro ieviešanas skaidrojošo pasākumu patiesībā ir maldinoši. Nu kā var apgalvot, ka cenām jābūt nemainīgām, ja jau tagad zināms, ka pieaugs, teiksim, elektroenerģijas cenas (solījumi, tas ir, draudi, ir dažādi – no 15 līdz pat 60%), attiecīgi – arī citas ar to saistītās ražošanas izmaksas!? Tāpat – par kādu gan no gaisa grābtu naudu uzņēmēji mainīs kases aparātus, pārveidos grāmatvediskās, finanšu datorprogrammas!? Un vai tiešām kāds būs ieguvējs, ja strikti tiks ievērots cenu neapaļošanas princips un, piemēram, par koncerta biļeti tagadējo 4 latu vietā vajadzēs maksāt 5,69 nevis 6 eiro?

Protams, nebūtu taisnīgi apgalvot, ka šobrīd arī valdības līmenī uz cenu kāpumu tiktu pievērtas acis. Tieši pretēji. Ir izveidota iniciatīva «Godīgs eiro ieviesējs», kuras ietvaros uzņēmēji tiek aicināti būt “godīgi”, bet patērētāji – acīgi ziņot, ja novērota cenu apaļošana, un boikotēt šādus tirgotājus. (Izklausās pēc sociālismam raksturīgās tirgus regulēšanas, vai ne?) Bet varbūt vajadzētu sākt ar godīgu valdības atzīšanos – inflācija līdz ar eiro ieviešanu būs neizbēgama.