Pašvaldību vēlēšanas, kurās balsošana jau ir sākusies, daudzējādā ziņā ir ļoti nozīmīgas katram iedzīvotājam, jo pašvaldībā pieņemtie lēmumi mūs ietekmē vistiešāk. Un no tā, vai ievēlētie deputāti būs domājoši, godprātīgi, zinoši, vai varēs redzēt tālāk par savas partijas vajadzībām, domubiedru grupas interesēm un sponsoru vēlmēm, būs atkarīgs, kā dzīvosim ne vien nākamos četrus gadus… Par šo visu aizdomājos pirms nedēļas, kad novērotāja statusā piedalījos kādreizējās Lestenes skolas absolventu salidojumā.

Lestenē kopš 2009. gada skolas vairs nav, un iedzīvotāji saka, ka šis zaudējums ir gluži vai nodzēsis gaismu kādreiz tik dzīvelīgajā pagastā, jo tieši skolas trūkums daudzus jaunus ļaudis pamudinājis kopā ar ģimenēm doties prom no pagasta, dažus – arī no valsts…. Un šis ir stāsts par to, ka patiesībā deputātu atbildība nebeidzas ar kāda domes sasaukuma pēdējo sēdi un lēmumu vairāk nekandidēt. Un reiz “jā” vai “nē” balsojumā paceltā roka arvien vēl ietekmē ne vien kāda atsevišķa cilvēka, ģimenes, bet arī vesela ciema, mikrorajona, novada vai, iespējams, pat visas valsts dzīvi… Piemēram, vai ir kāds pētījis, kā lēmums par Tukuma 2. pamatskolas “palielināšanu” līdz 9. klasei ir ietekmējis citu skolu, ģimnāzijas attīstību un patiesībā kopējo līmeni novada izglītībā? Kā iedzīvotājus ietekmēja tieši pašvaldību pārstāvju slikti sagatavotais iepirkums par atkritumu savākšanu pirms vairākiem gadiem un kā vēl ietekmēs nupat pēdējās novadu domes sēdēs lemtais – nākotnē šajā jomā atteikties no konkurences – no uzņēmēju pakalpojumiem, it visā vainojot uzņēmējus, nevis pašu neizdarību, neizlēmību vai pat nolaidību, izstrādājot konkursa nosacījumus? Un šādi un tiem līdzīgi  lēmumi ”ar šlepi” ir atrodami vēl un vēl – kāda nesaprotama koku ciršana, kādas jaunas ielas izbūve, telpu nomas konkurss ar nosacījumiem, kas izpildāmi tikai vienam, nu ļoti pietuvinātam uzņēmējam; un tas viss aiz vārdiem – ”nākotnes un iedzīvotāju labā”. Lai gan nereti, slēpjoties aiz vārdā nenosauktu iedzīvotāju un uzņēmēju lūguma, patiesībā tiek realizētas ļoti mērķtiecīgi virzītas visai šauras grupas vai pat atsevišķu personu intereses. Ko tur slēpt, reizēm pretrunīgi vērtētu lēmumu saknes meklējamas arī domes nespējā kontrolēt izpildvaras voluntārismu, kā arī kūtrums meklēt loģiskāku, vairumam iedzīvotāju mazāk traumējošu risinājumu.

Par svarīgiem lēmumiem valstī lemj 100 gudrie Saeimā un no 9 līdz 17 priekšstāvju – novadu pašvaldībās. Un katram no šiem ir dots iedzīvotāju mandāts pieņemt lēmumu viņa vārdā. Tātad tikt ievēlētam nenozīmē izbaudīt priekšrocību ieiet domē pa dienesta durvīm, sēdēt pie domes galda, padižoties tiešraides ekrānā un baudīt kādus nekādus, bet tomēr nodokļu maksātāju finansētus labumus. Varbūt kāds no čaklajiem roku cilātājiem domnieka krēslā par to nedomā, bet patiesībā tieši atbildībai iedzīvotāju priekšā par katru savu soli, rīcību un lēmumu jābūt tik lielai, lai trīs reizes svērtu, pirms grieztu  jeb balsotu – šodienas un, kas jo svarīgāk, arī nākotnes vārdā.