Otrdien, plānojot kārtējo laikraksta numuru, kā ierasts, sākām ar iedvesmojošām lietām. Cits caur citu stāstījām, ko esam uzzinājuši, pieredzējuši, kādus aizrautīgus un jaukus cilvēkus sastapuši. Domājams, kā vairums no jums, jau atkal nopriecājāmies, cik daudz gaiša un priecīga pilsētā ienācis kopā ar rotājumiem un elfu, kas uzrāpies tik kuplajā eglē, sniedzas pēc kārtējās gaismiņu virtenes… Spriedām, kā tam visam un vēl daudz kam citam tumšo āra laiku gaismojošam atrast vietu rakstus gaidošajās lappusēs…

Bet otrdiena vēl nebija galā, kad gluži kā palaidnīgu puišeļu sviestas dubļainas pikas iedvesmas logā viena aiz otras triecās pavisam citādas ziņas. Piemēram, izrādās, pietiek ar divu ierēdņu ”no pirksta” izzīstu pieņēmumu (vai varbūt vēlmes izcelties par katru cenu?), ka vilciena neapstāšanās Milzkalnes stacijā dos ”milzu” ekonomiju uzņēmumam «Pasažieru vilciens», lai dzīve tiktu sarežģīta vairākiem desmitiem, ja ne simtiem cilvēku, kam ekspresvilcienu apstāšanās šajā stacijā ir būtiska viņu sadzīves loģistikas daļa. Un, ja sākumā šķiet, ka tas tik tāds nieks vien bijis, turklāt, sak, attīstības vārdā, tad, rokot dziļāk, pārliecināmies, ka valsts, tas ir, mūsu algoti ierēdņi izdarījuši savu darbu – veikuši aprēķinus – mazākais, pavirši, bet, kas vairāk ticams, tos vienkārši, iespējams, izzīduši no pirksta! Jo kā gan citādi, neskaitot pasažierus un arī negūstot priekšstatu par tieši Milzkalnē nopirktajām biļetēm, var zināt, ka vidēji bijis tikai 2,5 braucēju? Un kas tie par aprēķiniem, kas paredz, ka, vilcienam nepieturot Milzkalnē, izdotos ieekonomēt vairākus desmitus tūkstošu eiro uz neizmaksātās algas rēķina? Vai mašīnista alga no bremzes pedāļa spiešanas atkarīga?!…Jā, jautājumu daudz, bet cik daudz nepatīkamu atbilžu! Turklāt pat tās iedzīvotājiem nav sniegtas, pat ar pašvaldības vadītāja starpniecību ne.

Bet tad jau nav jābrīnās, ka runājam par plaisu, kas starp valsti un cilvēkiem aug…

Pavisam no citas operas nāk cita ziņa – šoreiz sarūgtina kolēģu (taču laikam jau par maz skolotu žurnālistu) veikums, ”atjaunotās” TV 3 raidījumā ievietojot maldinošu un tieši tāpēc absolūti dzeltenu ziņu par mūsu pilsētas egli. Nu zināms taču, ka nepilnus 50 000 eiro izmaksāja visu pilsētas rotājumu izgatavošana, labošana, uzstādīšana un uzturēšana un ka egles (pat divkārt vestas) izmaksas tajā visā ir tās mazākās! Taču svarīgāka par patiesu informāciju laikam šķita skaista trokšņa taisīšana.

Bet tad jau nav jābrīnās, ka sociālo tīklu klajos melus un klikšķu zvejnieku puspatiesības liela daļa nekritiski domājošo uztver par baltu patiesību, bet kritiskākie neuzticas arī godprātīgu žurnālistu veikumam…

Taču tad nāk stāsts par tukumnieku Aigaru, kas iedvesmojoši stāsta par to, kā no pamatskolas un pat vidusskolas, kā pats saka, ”viduvējības” aizmācījies līdz doktorantam eksperimentālajā fizikā un ”veido” starpzvaigžņu telpu. Tam seko vānenieces Iras atklāsmes par to, kā eksperimentējot un darbojoties pašas un apkārtējo priekam radītas un pārradītas jaukas un interesantas lietas. Iedvesmojoši! Un arī Ziemassvētki gaidīšanas prieka ”gaismiņas” iedegas…Jau atkal…