Kas notiek? Nu sakiet, kā jūs domājat, ko tas Andris Bērziņš īsti domāja, atlaižot valdību? Un kas būs Dombrovska vietā? Vai tiešām Lembergs Prezidentu beidzot piespiedis savas partijas labā strādāt? Un kā ar to Zolitūdi īsti paliks; viens vainīgais pietiecies, un pietiek!? Šādus jautājumus – vairumā un atsevišķi ņemtus gan telefoniski, gan klātienē – nu nākas redakcijā uzklausīt ik dienas. Lai arī šķiet, ka savu iespēju un saprašanas robežās esam centušies par visu šobrīd valstī notiekošo ziņot, skaidri redzams – ar to ir par maz. Notikumi pār mums gāžas kā lavīna. Knapi spējam pieņemt un izvērtēt vienu, kad klāt jau nākošais. Traģiskā sajūta – par zaudētajām dzīvībām, par zaudēto pārliecību, ka varam uzticēties kaut jel kāda ”atbildīgā dienesta stiprajiem papīriem” – tā kā mazliet pierimusi, norakta dziļāk, kad klāt pārsteigumi, ko sagādā valsts pirmā persona. (Šoreiz apzināti nelietoju cieņpilno politiķa Andra Bērziņa amata nosaukumu. Jo ar to cieņu nu tā ir, kā ir…)

Nezinu, kādu partejisku draugu vai drīzāk jau paša iedomīgas pārliecības dēļ, taču, manuprāt, jā, tieši A. Bērziņš piespieda atkāpties Valda Dombrovska valdību. Un, kā liecina turpmākie notikumi, tas noticis bez pārdomāta tālāko notikuma redzējuma. Dievs vien zina, ko prezidents ar savu gājienu gribēja panākt, taču šobrīd tas nu ir pavisam skaidrs – stabilitāti, valsts un politiskās kultūras attīstības iespējas tas nekādi nav vairojis.

Ko viņš iedomājas, tā ar valsti un cilvēkiem spēlējoties!? Un – kurš gan nu būs tas papuča mīļotais dēls, kas Sauli no debesīm (protams, kā Bērziņam tīkamāk) atnesīs!? Bet, ja nopietni, tad tagad mums visiem kopā būs ļo-o-ti cītīgi jāskatās, lai jaunatvestie saulveži mūsu pašu un taupības laiku valdības sakrāto viens divi pa vējam nepalaistu. Būs jāskatās, kas un kā gatavojas lauksaimniecību un pašvaldību lietas kārtot, jo tieši caur tām durvīm solās ienākt Eiropas miljardi. Ak jā, un nauda solīta arī lielajiem dzelzceļa projektiem… Un vēl Ministru kabinets ar noteikumiem var izvarot ne vienu vien jaunpieņemto likumu, tai skaitā būvniecības, maksātnespējas un zemes lietām veltītos…

Gaidīsim, skatīsimies, vērtēsim. Gluži kā purvā, no ciņa uz cinīti pārlecot, caur politikāņu uzkultiem dubļiem mēģināsim līdz stabilai zemei un skaidriem ūdeņiem nonākt.