Jau rīt notiks svinīgā Ziemas olimpisko spēļu atklāšana Sočos, kas jau šobrīd ir nodēvēta par visu laiku dārgāko un arī korumpētāko olimpiādi šīs kustības vēsturē. Tiek lēsts, ka būs iztērēti 50 miljardi, no kuriem kāda trešdaļa, kā apgalvo daži ārzemju kolēģi, esot iztērēta nezināmiem mērķiem un aizplūdusi nezināmā virzienā. Un, protams, lielākoties pie šīs lielās naudas pārdales klāt pabūt bija iespēja tiem Krievijas uzņēmējiem un vienkārši svarīgajiem cilvēkiem, kuriem ir pazīšanās ”labākajās” varas aprindās…

Vai olimpiāde būs tikpat grandioza, kā tās izmaksas, tā īsti spriest gan varēs tikai pēc spēļu noslēguma. Šobrīd galvenokārt asprātībā, nozākājot te vienu vai otru novēroto aplamību, sacenšas žurnālisti, kuriem acīmredzot apdzīvošanai piešķirts kāds vēl līdz galam nepabeigts olimpiskā ciematiņa nogabals. Tāpat nedalītu sajūsmu interneta vidē izraisa Soču tualetes – ar diviem podiem vienā kabīnē, neaizsniedzamiem papīra rullīšu turētājiem, interesantām lietošanas pamācībām un ar citiem šīs būtiskās telpas dizaina “šedevriem”. Un, protams, arī Latvijas publiskajā telpā, kur esam pieraduši pie tādiem raidījumiem kā “Iespējams tikai Krievijā” (kas, manuprrāt, balansē uz diskrimācijas robežas), nu tik ņirgājas uz pilnu klapi. Vienīgi jājautā, vai tiešām “iespējams tikai Krievijā”? Vēl jau diezgan spilgā atmiņā gan nedienas ar arēnas «Rīga» būvniecības darbiem pirms pasaules hokeja čempionāta, arī ar «Gaismas pils» būvniecības gaitu, un reti kurš ir mierā ar mūsu būvniecības monstru izmaksām. (Šeit grēks būtu nepieminēt teju apzeltīto Dienvidu tiltu!) Protams, tie nav 50 miljardi, bet Latvijas mērogiem, kopā skaitot, arī gana pieklājīgas summas, kuru izlietošanas lietderība prasīt prasās pēc pamatīgas izpurināšanas, ne apsmiešanas medijos….

Tādēļ – labāk cieši jo cieši turēsim īkšķus par mūsu sportistiem un pamatoti cerēsim uz medaļām, nevis tik daudz vīpsnāsim par citas valsts kārtību, kas jo svaiga un dzīva ir tepat, pašu zemē un mājās…