Apšuciema pludmale var daudz ko pastāstīt par saviem apmeklētājiem. Ceru, ka par mani tā ir visai labās domās, jo es pēc atpūtas nevajadzīgos pārpalikumus aiz sevis neatstāju, pat vairāk – iepriekšējā pludmales apmeklējuma reizē mani pārņēma nepārvarams sabiedriskais apzinīgums un es plastmasas maisiņā iepakoju arī to, ko pametuši citi, un man laimējas aiz auss izvilkt smiltīs apraktu saldējuma papīru. Tā kā nekad neesmu varējusi saprast tos, kas visu lieko pamet, kur pagadās, tad nolēmu vingrināties tolerancē un veidot noslēpumainā saldējuma apēdēja psiholoģiskā portreta variantus.

1. variants. Šis atpūtnieks ir romantiķis un dzīvo pasaku pasaulē. Viņš domā, ka pēc burvju vārdiem kreks, feks, peks izaugs saldējuma koks vai vismaz «Pols» uz kociņa. Ģimenei un sabiedrībai būtu jāparūpējas, lai pasaku nozombētajam cilvēkam nokristu rozā brilles.

2. variants. Iespējams, šis cilvēks ir arheoloģijas fans un gādā, lai pētnieki no nākamajām civilizācijām zinātu, kādu saldējumu reiz mēdza ēst Apšuciema pludmalē. Lai uzturētu tīru pludmali, šī tipa cilvēkus vajadzētu nomierināt, sakot, ka jau pēc tā, kas atstāts mežos, nākotnes arheologi varēs izveidot pilnu ēdienkarti.

3. variants. Šis ir kaunīgais tips. Viņa audzināšanā iztērētie līdzekļi nav velti izšķiesti – viņš saprot, ka pludmales piesārņotāji slikti rīkojas, bet, tā kā konteiners rokas stiepiena attālumā nav redzams, nespēj izdomāt alternatīvu variantu, kā papīru aizgādāt ne tikai prom no acīm, bet arī prom no pludmales. Šinī gadījumā varētu palīdzēt domāšanas attīstības vingrinājumi.

4. variants, kas der sabiedriski ietekmīgai personai. Viņš ir apvainojies, ka nonācis tik mežonīgā vidē – te apkārt nedanco ne konteineri, ne apkopēju simti, un tāpēc, tramīgi apkārt skatoties, ar kāju mēģinājis kompromatu iebāzt zemē, lai pašam tur nav jālien aiz kauna, ja kāds ieraudzītu. Šis cilvēks pats rūpējas par vides tīrību, jo, citā vietā aiziedams un nesmukumu atrazdams, skaļi brēc: ”Pē! Kur vainīgie? Tiesāt!”

5. variants. Šis ir slepenais aģents – ļoti bīstams tips. Viņš ir slepeni iesūtīts, lai mēslotu un pierādītu, ka valsts un pašvaldības netiek galā ar pludmales sakārtošanu, tāpēc tā visā garumā jānodod privātstruktūrām un jāpārvērš par maksas pludmali. Atklātā cīņā ar šo atpūtnieka tipu labāk neiesaistīties; ērtāk, mierīgāk un lētāk ir katram pašam apskatīties, vai aiz viņa pludmale paliek tās dabiskajā skaistumā – bez 21. gs. kultūras nevajadzīgā uzslāņojuma.