Pat viskareivīgākie tā sauktie konservatīvie – tie, kuriem nu ļoti nepatīk Eiropa, geji un cittautieši, tomēr vienu aplamātā liberālisma pamatnostādni, proti, privātīpašumu tomēr atzīst un ciena. Jau vairāk nekā pirms 200 gadiem skotu domātājs Ādams Smits nonāca pie atziņas, ka uz sabiedrības koplabumu var cerēt vien tad, ja valsts netraucē indivīda personīgās labklājības centieniem. Nu loģiski – kam pārlieku rauties un plēsties, ja viss tikai kroņa, nācijas vai utopiska komunisma vārdā? Ir jau tādā sistēmā padzīvots un, lai vai ko – par ekonomiku padomju stilā nostaļģijas asaras parasti trauktas netiek.

Protams, protams, arī kapitālisms nav nekāda paradīze zemes virsū un, atšķirībā no liberālisma ekonomikas pirmajiem teorētiķiem, praksē pierādījies, ka kaut kāda valstiska virsvadība tomēr ir nepieciešama. Nu kaut vai, lai regulētu konkurenci, kas patērētājiem ļauj saņemt  kvalitatīvāku un cenas ziņā pieejamāku pakalpojumu vai preci. Tajā pašā laikā valstiska iejaukšanās šādā konkurences cīņā, ja nu tā nav galējā nepieciešamība, nav ieteicama.

Arī Latvijā, vienā solī ar dižkrīzi, kaut kad ap 2009. gadu, politiķu slengā arvien biežāk ieklīda vārdiņš “ārpakalpojums“, tādējādi norādot, ka ir gana daudz lieku funkciju, ar ko valsts laika gaitā apaugusi un tā pavisam lieki tērē budžeta līdzekļus. Iespējams, ne viss šis nodošanas process vienmēr bija gana tīrs,  caurspīdīgs un gala rezultātā – arī vairumam nācijas izdevīgs, tomēr tas bija vismaz mēģinājums sakārtot lietas un ekonomiku.

Tomēr šobrīd atkal manāma aktīva atpakaļrāpošana, jo īpaši pašvaldību līmenītī, kur reiz jau pārdalītos pīrādziņus daži, kas pie varas tikuši un tiem blakus stāvošie, atkal vēlas savākt sev. Sākot ar tiesībām izdot presi (kā “labajos padomju” laikos), ražojot ūdeni (Rīgas domes bizness), beidzot ar kapu uzturēšanu (precedents Kandavā) un nu arī atkritumu apsaimniekošanu, ar ko mūspuses pašvaldības, kā pašas apgalvo, tikšot galā labāk nekā (bet nekādā ziņā ne  lētāk!) nekā kaut kādi tur privātuzņēmēji.

Un te “Cietā riekstiņa uzdevums“: kā domājat, kāpēc tas tā? Varbūt tāpēc, ka, iznīcinot dabisku konkurenci, varēs manipulēt ar cenām, tarifiem, kā vien iepatīkas? Ja vajadzīgs, pat dotēt no mūsu visu kopējiem līdzekļiem? Un kur nu vēl iepirkums par 2 miljoniem eiro! Kurš būs ieguvējs? Te nu kā tajā dziesmā: “Atliek vienīgi mi-nēt!” Katrā ziņā, ne jau nu mēs – iedzīvotāji-parastie…