Pēc tādas Tukuma vārda "slavināšanas" medijos kombinācijā ne ar tiem jaukākajiem notikumiem, vai tik nebūs par jaunu saukli pilsētai jādomā? "Tukumā un pēcāk… cietumā!" Tas tāds – mazliet pelēcīgais humors. Bet, ja godīgi, tiešām "Melnās hronikas" slejās pēdējā laikā materiāla, lai kolektīvi pašausminātos, ir cik tik uziet. Te kādam "aizmirstas" paša māti apglabāt, citam – grāmatvedības mahinācijas iet no rokas un visam noslēgumā – vēl arī sen nepieredzēta bruņota laupīšana ar tukumnieku piedalīšanos.
Par iemesliem jau pat īsti runāt negribās, jo tā var aizrunāties līdz pasaules malai un pat vēl tālāk. Jā, ir Latvijā krīze. Nomācoši daudz ģimeņu dzīvo spiedīgos apstākļos, ko atspoguļo gan skaitļi pašvaldību sociālajos budžetos, gan "brīvā dabā" novērotais, piemēram, apciemojot cilvēkus, ar Redakcijas rūķu nesamo plecos. Un tā tas bijis visos laikos, ka, grimstot nabadzībā, ir kāds pulciņš cilvēku, kas met savus aizspriedumus pie malas un stājas uz noziedzības takas. Nu kaut vai tajā pašā senajā Ēģiptē. Piramīdās ne jau nākotnes arheologu dēļ viltīgas lamatas iekonstruēja, bet gan lai atturētu kapeņu izlaupītāju barus. Bija taču ēģiptietīši-parastie, kas, neskatoties uz bailēm no mirušo atriebības, tomēr gan faraonu kapā līdzi ņemtos dārgumus piesavinājās, gan vēlākos laikos (kad tā izrādījās laba "valūta") – arī pašus mumificētos valdniekus iztirgoja ārzemniekiem.
Īsāk sakot, nekas nav jauns šai pasaulē. Tādēļ muļķīgas šķiet uz paplātes izliktās politiķu un amatpersonu spēlītes, ar bumbiņas mešanu vienam otra dārziņā. Ar ministres tēla spodrināšanu, nolaižot personīgās un arī iestāžu vadītāju asinis, ar viņas nezināšanu un nevarēšanu…
Savukārt policisti – tie paši slikti atalgotie, vēl sliktāk aprīkotie, bet tomēr drosmīgie un strādāt varošie (tai skaitā arī Tukumā), kā likums liek, drīkst vien dziļdomīgi klusēt un ieņemt "nopērtā suņa" lomu…