Lēmumiem, par kuriem negribas runāt...

Agita Puķīte

29. janvāra domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu par to, ka no 1. septembra speciālo izglītību novadā piedāvās tikai Tukumā, Raudas ielā 6, tātad mācības Lamiņos no 1. septembra vairs nenotiks. Beidzot tika pieņems lēmums jautājumā, par kuru tika diskutēts mēnešiem, ja ne gadiem ilgi. 
Varētu domāt – nu beidzot! Viss pārrunāts, izvērtēts, visi plusi un mīnusi salāgoti, bet... izrādās, lietas ne vienmēr ir tādas, kādas tās sākotnēji izskatās.  
Liels bija pārsteigums, uzzinot, ka Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldniekam vēl 12. janvārī nebija ne jausmas, ka skolu Lamiņos slēgs, lai gan skolas kolektīva sanāksmē 5. janvārī jau teikts, ka skolas tur nebūs... Un vēl lielāks bija pārsteigums, ka jautājums nonāca domes sēdes darba kārtībā, lai arī komitejās par to neviens pat neieminējās... 
Jāsaka gan, ka par to brīnīties laikam nevajadzētu, jo šāda attieksme – par aktuāliem jautājumiem runāt vien pašiem izvēlētā laikā, un, vislabāk, uzreiz domes sēdē, bijusi raksturīga arī iepriekš valdošajiem politiskajiem spēkiem. Un parasti tas notika tad, kad bija skaidri zināms – balsojumā izdosies iegūt vairākumu, un nav jābaidas, ka ideja varētu ”neiziet cauri“... Tā tas bija arī šajā reizē. 
Bet stāsts nav tikai par to. Lamiņu gadījumā šāds risinājums visdrīzāk jau bija paredzams, lai kā skolas pedagogi un vecāki šos divus gadus aicināja tikties, runāt, skaidrot. Taču arvien nav skaidrs, kāpēc Lamiņu stāsts tika muļļāts lielākoties Talsu ielas 4 kabinetos un gaiteņos, nevis runājot ar jau pieminētajiem skolotājiem, vecākiem, ar konsultatīvo padomi, ar Lamiņu, Pūres iedzīvotājiem... Protams, iedzīvotāji jau galīgo lēmumu nepieņems, bet – jo vairāk sarunu, jo lielākas iespējas nonākt pie dažādiem risinājumiem. Turklāt – pat ja gaidāmais lēmums varētu nebūt ērts visiem, šīs sarunas varētu kliedēt bažas, uztraukumus, kas nomāc katru, kas, piemēram, varētu zaudēt darbu un, iespējams, arī iespēju nokļūt uz darbu citur, jo – ja nebūs skolas, nebūs autobusa... Tas būtu jāņem vērā, runājot par izglītības iestādi laukos, ciemā, kur skola šobrīd ir teju vai vienīgā darba vieta... 
Tomēr, kā noprotams, iedzīvotāju padomes ir gana labas sarunai tikai par tiem jautājumiem, kas nav tik karsti vai emocionāli jūtīgi, kā šis. Šādos jautājumos, atvainojot par skaļiem vārdiem, tautas balsi nevajag. Varbūt vadošajai varai nepatīk publiski izteikta kritika un pārmetumi, ko šāda padome varētu sarunāt, kā tas bija, dažas bijušā Kandavas novada skolas slēdzot?! Bet ko tad iedzīvotāji gribēja par visu vairāk? Ne jau saldus solījumus, bet atklātas kārtis un skaidrību. Un tad nebūtu jāsecina, ka par konkrēto situāciju būtu vajadzējis runāt jau pirms diviem gadiem...
Bet morāle te vienkārša – deputātam katru mīļu brīdi jāatceras, ka no viņa balsojuma ir tik daudz kas atkarīgs, tāpēc – jo vairāk viņš iedziļināsies, jo labāk. Ļaudis pēc gadiem var aizmirst pašu balsotāju, taču ne to lēmumu, kas kādā jautājumā bijis izšķirīgs, un ticams, ka viņi atcerēsies arī tos, kas vismaz uzklausīja.  

 

Share:

Comments (0)

No comments yet

Be the first to add a comment!

Add comment