Jo tuvāk nāca rīt gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo nervozāk jutāmies mēs – laikraksta veidotāji. Tas – lielās atbildības dēļ, jo vismaz reizes piecas dienā nācās piedalīties sarunās un diskusijās ar jums, cienījamiem lasītāji, spriežot, vai un kāpēc vispār šoreiz tomēr būtu jāiet vēlēt. Un tikai pēc tam nāca arī otra jautājumu kārta – par ko vēlēt? Kura tad ir tā partija, cilvēks vai lobiju grupa, kam uzticēties un savu nākotni lielajā savienībā uzticēt?

Šodien, dienu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nekāda konkrētu partiju vai kandidātu vērtēšana nebūtu pieļaujama. Katrā ziņā likums paredz, šodien – nekādas aģitācijas – ne par, ne pret! Taču… Kas tā būtu par redakcijas sleju bez viedokļa un attiecīgi – redzamas nostājas?

Tāpēc, jā, laikam jau likuma robežās, bet tomēr aģitēšu. Un, pirmkārt, par to, ka vēlēšanās ir jāpiedalās! Kaut vai tāpēc, lai tos, kas bez goda, prāta un sirdsapziņas pie varas par katru cenu raujas, pārliecinātu, ka neesam ne lētticīgu aitu, ne savrupnieku-vienaldzīgo bars. Ka ne jau izgrūstās naudas blāķi un reklāmas manipulatoru meli ir mūsu prāta spēju un spriedumu noteicēji. Ka esam ļaudis ar pietiekami labu un saldos glaimos nekūstošu atmiņu. Ka neesam ne fašisti, ne citu tautu nīdēji un ārā svēpētāji…

Jau tas vien, ka vēlēt iesim, apliecinās, esam kopība un tauta. Esam lemt un domāt spējīgi. Mēs vērtējam un piedalāmies. Mēs esam tie, kas izvēlamies.

Un mūsu pārstāvjiem par mums Ir jādomā, ar mums Ir jārunā, ar mums Ir jārēķinās!