Pēdējā laika aktuālākā ziņa, ka valstij pietrūcis Eiropas naudas, lai maznodrošinātajiem piešķirtu bezmaksas pārtikas pakas. Apskatoties finansējumu, no 2021.–2027. gadam kopumā šim mērķim atvēlēti 38 miljoni eiro. Pirmā doma: vai tiešām tik daudz apēsts?! Izrādās, laikam tomēr nē – šajā summā iekļautas izmaksas gan par šo procesa administrēšanu, gan pārtikas preču, higiēnas un saimniecības preču un individuālo mācību piederumu uzglabāšanu un izdalīšanu. Diemžēl internetā atrodams gan tas, ka vidēji gadā uz šim pakām varētu pretendēt 60 000-80 000 cilvēku – kā nu kuro gadu; varēju pat kādā plānā izlasīt, cik daudz varētu būt trešo valstu pilsoņu šo paku saņēmēji vai cik sieviešu, tomēr arī šajā plānā nebija ierakstīts, cik tad daudz naudas aizies šīs summas administrēšanai. Gan jau tā kaut kur minēta, tikai nepietika laika, lai to atrastu… Iespējams, tā arī nav tik liela, lai ko būtiski mainītu, taču – nevaram aizmirst šī atbalsta mērķi – materiālās nenodrošinātības mazināšanu. Protams, ne reizi vien dzirdēts, ka paka iztirgota, vēl nenonākusi līdz mājām, bet… Kurš tad pirka? Visdrīzāk tāds pats cilvēks, kam tas sanāca lētāk nekā veikalā. Jo, kā šķiet, ir ļoti viegli, sakot, ka nauda beidzas, aizmirst tos daudzos, kam šī pārtikas paka tomēr ir atspaids ļoti grūtajā ikdienā.

Starp citu, statistika vēsta, ka, piemēram, 2022. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 419 000 Latvijas iedzīvotāju, kas nozīmē, ka šīs pakas, iespējams, vajadzētu pat piecas reizes lielākam cilvēku skaitam… Turklāt tā paka jau bija tikai reizi mēnesī… Un nu pat tās nav.

Tomēr arvien ir spēkā mūžvecais teiciens, ka paēdušais neēdušo nesaprot.

Bet Tukuma novada pašvaldībā atkal aktualizējies jautājums par pašvaldības mājokļu īres maksām. Ne reizi vien novada uzņēmēji, kuru bizness saistīts ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, pauduši iebildumus, ka pašvaldības izīrēto mājokļu maksa nav konkurētspējīga jeb, vienkārši runājot, – pašvaldība dempingo… Un viedoklis ir aptuveni tāds: tam, kam jāpalīdz, lai to dara sociālais dienests ar pabalstiem, bet citiem mājoklis jāīrē par summu, kas soli pa solim tuvotos tirgus cenai. 280 eiro, 300 eiro, 350 eiro – šādas ir sludinājumos biežāk nosauktās summas par mājokļa īri Tukumā, kam jāpieskaita vēl arī maksa par komunālajiem maksājumiem. Vai pašvaldības dzīvokļi tiešām būtu jāīrē par tikpat lielu cenu? Te nāk prātā tas, ko stāstījuši pasaulē aizbraukuši novadnieki, kas ar vienu somu pie rokas vai koferi sāka dzīvi svešā valstī. Tur daudziem cerību deva tieši no pašvaldības īrētais mājoklis, kas bija daudz lētāks nekā komercpiedāvājumā. Protams, uz to bija jāgaida rindā un arī nosacījumi bijuši, kādi nu kurā vietā, bet tieši šāds mājoklis vismaz bija ļāvis atsperties – ļāvis atrast darbu, palaist bērnus skolā, vārdu sakot, nostāties uz savām kājām. Jā, situācija Latvijā ir atšķirīga kaut vai tādēļ, ka tālajos 90. gados pieņemtais dzīvokļu privatizācijas likums ļāva dzīvokli neprivatizēt, bet turpināt tajā dzīvot un maksāt īri pašvaldībai. Tie ļaudis, kas 90. gados bija spēku pilnbriedā, 30 gadus vēlāk nereti ir pensijas vecumā, un viņiem, saprotams, arvien lielāka īres maksa ir liels pārbaudījums. Protams, var vaicāt pēc sociālā pabalsta, aicinot izvērtēt ieņēmumus un izdevumus, un kaut kādu atbalstu no pašvaldības saņemt, bet … Pieaugot īres maksai, arī šo pabalstu summas kļūs arvien lielākas, un cilvēks no godprātīga maksātāja pārvērsts par bailēs un kaunā iedzītu palīdzības lūdzēju, jo algas un pensijas ir tādas, kādas ir. Varbūt tāpēc arvien vairāk cilvēku – var to atļauties vai nevar, – dzīvokļus, kurus pašvaldība atzinusi par tai nevajadzīgiem, nopērk. Tā ka arī šis jautājums ir tāds, kas liek par to aizdomāties…

Protams, pašvaldībai ir vajadzīga nauda dzīvokļu remontiem, bet – vai kopš īres maksas paaugstināšanas sērijas, kas sākās jau pirms vairākiem gadiem, esat dzirdējuši par remonta bumu pašvaldībai piederošajos dzīvokļos?! Vai tiešām par tiem bieži vien pavirši pieremontētajiem un slikti uzturētajiem mājokļiem nu būs jāmaksā komercpakalpojuma cena? Vai maz būs ko maksāt?… Katrā ziņā nav dzirdēts, ka tikpat vēlīgi kāds gatavs pielikt naudu sociālajam atbalstam… Tās šai jomai aizvien vēl ievērojami pietrūkst…