Pagājušajā nedēļā Tukuma novada domes ārkārtas sēdē deputāti nolēma atcelt izsoli, kurā bija plānots izsolīt zemi Jaunsātos tam uzņēmējam, kas tur plānotu uzcelt ražošanas ēkas un nodrošināt 150 jaunas darba vietas. Kā izsoles atcelšanas iemesls tika minēta negatīva publicitāte.

Kas tad ir tā nelaimīgā negatīvā publicitāte un kas pie tās vainojams?! Jautājums vietā, jo kam gan varētu būt pretenzijas pret tik lielas ražotnes būvniecību vietā, kas šobrīd nekādam citam mērķim netiek izmantota?! Miljoniem miljonu apgrozījums, plaši būvdarbi un iespaidīga ražošana – skaidrs, ka tas viss pamatīgi uzkurinātu vietējo ekonomiku. Tad – kur problēma? Pirmkārt, tas ir jau daudzkārt pieminētais stāsts par to, ka daži projekti savu gaitu pašvaldībā sāk vēl labu laiku, pirms nonāk līdz publiskajai lemšanai. Ar kādu tiek runāts, iespējams, kaut kas arī apsolīts, kaut kas tiek pētīts un vienlaikus kaut kas tā arī paliek neizpētīts un nepateikts. Un tad nu sanāk tā, kā tagad, kad, kā izrādījās, šajā vietā vēl varētu būt arī derīgie izrakteņi, proti, – smilts un grants, līdz ar to 90 hektāru izsoles sākuma cena 70 000 eiro noteikti bijusi par zemu. Un pat ja šo zemi vērtētu kā lauksaimniecībai īsti nederīgu, tik un tā vērtējums sanāktu par zemu… Un visbeidzot – iedzīvotāji, kurus šīs darbības skartu vistiešāk – gan ietekmes, gan piedāvātā darba dēļ – par to visu uzzina pēdējie, faktiski tad, kad domes gaiteņos jau viss ir norunāts. Turklāt norunāts un pēc tam iedzīvotāji pierunāti, kaut, kā izrādās, ietekmi uz vidi jau neviens tā arī līdz šim pētījis nav…

Atgriežoties pie izsoles, jāatgādina, ka iepriekš domē neviens neslēpa – izsole šim pašvaldības īpašumam, kas gadiem nebija apsaimniekots, organizēta ar cerību, ka galvenais izsoles pretendents būs tieši SIA «Gallusman», kas jau iepriekš bija ar domi noslēdzis nodomu vienošanos un šajā vietā lielā apjomā bija ieplānojis būvēt vistu fermas. Tomēr – uzņēmējs dalību izsolē atsauca. Tikmēr divi citi uzņēmēji noteiktajā laikā bija izsolei pieteikuši un arī, atbilstoši domes izvirzītajiem noteikumiem, izteikuši apņēmību uzsākt ražošanu un nodrošināt 150 darba vietas. Bet izsole tika atcelta. Vai, no šo – divu citu – uzņēmēju viedokļa raugoties, – taisnīgi?

Iespējams, ka domes atbildīgos, organizējot sevišķi labvēlīgus apstākļus vienam uzņēmējam, vadījuši vislabākie nodomi. Tad kāpēc ar šo ir iznācis tā, kā ar līdzīgiem, par kuriem tautas paruna saka, ka tie der vienīgi elles ceļa bruģēšanai? Ej, nu zini – pārlieka centība, iedomāta vara lietu bīdīšanā un vadīšanā vai arī jau N. Gogolim labi pazīstamais ķepļepisms – zeme uz domes vārda nav reģistrēta, par grants iegulām nekas nav zināms, šķiet, arī nodrošinājums no uzņēmēja tā īsti nav prasīts un arī iedzīvotājiem tā īsti jau nav, ko teikt – jo, kā iepriekš teikts, ietekme uz vidi taču vērtēta nav…