Kaut kur lasīju teju vai zinātnisku pētījumu par to, ka lielākā daļa laulību izjūk ne jau tādēļ, ka visi vīrieši "cūkas", bet sievietes – "staigājoši ripzāģi", bet elementāras garlaicības dēļ. Ja viens, nez cik labs un kārtīgs arī būdams, vairs vienkārši nespēj katru dienu jaunu mērkaķošanos izdomāt, nereti gadās, ka partneris nevis ņem iniciatīvu savās rokās, bet gan paceļ cepuri un dodas jaunu piedzīvojumu meklējumos. Tādos gadījos nekas neder tik labi, kā salikums svešvalodā – "ot žira besitsa" (no treknuma, tas ir – labas dzīves, trako)… Un, manuprāt, šī likumsakarība darbojas arī dzīvē kopumā! Proti, daudzas sīkas problēmiņas it kā sakārtotajā dzīvē mēdz pārvērsties par nepārvaramiem šķēršļiem tikai elementāras bezdarbības dēļ. Proti, ik vakara kokteilītis pāraug alkoholismā, vientulības izvēršas depresijā u.tml. Bet ir kāda labā ziņā – bezdarbībai ir vienas ļoti labas zāles. Un tā ir pašdarbība.
Vienmēr mazliet tā kā ar skaudību esmu vērojusi cilvēkus, kas ar mirdzumu acīs un netēlotu aizrautību nododas savam vaļaspriekam. Tā var būt adīšana, papīra locīšana, dziedāšana vai dzejoļu deklamēšana, dejošana un sportošana – galvenais – cilvēki ir kustībā, un viņiem pašiem ir prieks par to, ko dara.
Protams – laiks tāds, ka pašvaldību lielākā rūpe ir visupirms par to, lai nepaēdušos pabarotu un nodrošinātu citas pamatvajadzības. Līdz ar to kultūra un sports kā "neobligātas" darbības tiek finansiāli apšķērētas pirmās. Un tomēr, ja mani novēroji neviļ, par spīti visam, pašdarbnieki ir kļuvuši vēl aktīvāki nekā līdz šim. Jā, varbūt īsti vairs nesanāk naudas jauniem tērpiem, tāliem braucieniem un savstarpējiem tusiņiem, un daudz vairāk pašiem jādomā, kā saimnieciskāk kolektīva dzīvi vest, tomēr kopā būšanas prieks – vai tas ir korī, deju ansamblī, teātra trupā vai futbola komandā – šķiet ir neviltots. Var jau, protams, vīpsnāt un augstprātīgi degunu raukt, ka nekāda "augstā māksla" tajā visā nav, tomēr, kas nav kaut reizi gaisotni tādā īstā pašdarbnieku pasākumā izbaudījis (starp citu – lielākoties pašmāju koncerti, teātra izrādes, izstādes un sacensības skatītājiem, apmeklētājiem ir pieejami bez maksas!), diez vai akmeni drīkst vispār pacelt, kur nu vēl mest!