3. aprīlī bija pēdējā diena, kad amatpersonas vēl varēja iesniegt savas ikgadējās deklarācijas, un jau šodien katrs interesents var iepazīties ar savu priekšstāvju turību, radu rakstiem, salīdzināt iegūto informāciju ar sev vien zināmiem faktiem, piemēram, vai auto, ar ko cēli vizinās deputāts, atbilst viņa norādītajai rocībai u.tml.

Mūspusē, vismaz vērtējot visaugstāko vadību, gan bez būtiskām izmaiņām. Jaunpils novada domes priekšsēde Ligita Gintere vēl arvien var lepoties ar lielākajiem uzkrājumiem, kas gada greizumā sarukuši vien nedaudz un šobrīd tie ir aptuveni 46 000 eiro. Savukārt Kandavas mērs Alfreds Ķieģelis, pērn vēl esot priekšsēdētāja vietnieka amatā, spējis iekrāt papildus divus tūkstošus un nu viņa naudas uzkrājumi sasniedz apaļus 11 000 eiro. Ēriks Lukmans – tieši pretēji – turpina pildīt savas parādsaistības un, kā liecina deklarācija, viņam vēl jāiespēj atdot aptuveni 56 000 eiro. Kaut ne pārlieku lielu, tomēr konkrētu summu izdevies iekrāt arī Engures novada doms priekšsēdim Gundaram Važam, kurš gada laikā kļuvis par 3000 eiro turīgāks un šobrīd ir sakrājis 7100 eiro, bet 700 deklarējis kā skaidrās naudas uzkrājumus.

Bet, kā izrādās, tieši par pēdējo – par amatpersonu īpašumā esošo skaidro naudu – pašvaldības pārstāvji ceļ brēku un, acīmredzot, tik lielu, ka tā gandrīz vai par gadu spējusi aizkavēt ieceri šādu “zeķē krāšanu” tomēr ierobežot. Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests – tas būtu tikai loģiski. Ja jau darījumi ar skaidru naudu tāpat ir ierobežoti (7200 eiro), tā mēģinot pēc iespējas mazināt krāpniecības gadījumu skaitu, kādēļ gan lai ar uzkrājumiem būtu savādāk? Bet Pašvaldību savienība turpina spiegt par “nesamērīgumu”, atstājot mazā neziņā, par ko īsti tāda pretestība? Varbūt “zeķīšu” izmērs proporcionāli atbilst vēlamo “kukulīšu“ apmēram? (Šādu iespēju starp citu pieļauj arī KNAB.) Nu mūspuses vadoņu sakarā tas, kā redzam, it kā nemaz nav aktuāli. Tādēļ atliek vien pašizklaidēties un papētīt, kura novada vadīšana tad ir visizdevīgākā…