Krīze, krīze – tā tiek piesaukta un locīta visādos veidos ik dienas. Te banku krīze, te skat, – pustūkstoti policistu plānots atlaist. Un tad izrādās, ka ziņas bišku tā kā no gaisa ķertas, un tās papildina skaidrojumi un komentāru simti. Ķēķa raibumā gribētu piestāt pie tā paša policijas jeb drošības jautājuma.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet – tik vērienīga štatu samazināšana laikā, kad noziedzība aug un inflāciju jau pārņēmusi neveselīga tūska, nav prāta darbs. Policistu arodbiedrība izskatīs, vai Valsts policijas priekšnieks Lieljukšu Aldis nav pārcenties taupības norāžu īstenošanā, skatīs, vai Latvija spēs nodrošināt Šengenas prasībām atbilstošos drošības kritērijus (ja ne, tad, saprotams, Eiropa Latviju var sodīt). Un, skat, iekšlietu ministrs jau paziņojis, ka atlaidīs tikai 200 darbiniekus! Bet, kaļot karsto dzelzi, policistu arodbiedrība pasteigusies izpaust, ka šogad jau katrs otrais policists, lai nopelnītu ģimenei iztiku, piestrādājot vēl vienā vai pat vairākos darbos (lielākoties apsardzē, transporta sfērā vai celtniecībā). Pērn piestrādājis tikai katrs sestais. Piesaukti arī skaitļi – Rīgā pašvaldības policista vidējā alga Ls 803, militārās policijas darbiniekam – Ls 853, bet vienkāršajam valsts policistam – Ls 401. Taču, piemēram, pašvaldības policijā vien priekšniekiem tās lielās algas – vidējais "apakšnieks" tik kādus Ls 300 saņemot (uz papīra); savukārt vienkāršajam valsts policistam algu, kas esot vēl mazāka, papildina dažādas piemaksas, kuru lielumu zina vien grāmatveži ar nocirstām mēlēm. No otras puses – kurš var atļauties vairākos darbos strādāt – tikai tas, kam nav kārtīga pamatdarba! Un ja tā, tātad zema darba organizācija. Un pērn taču policistiem algas paaugstinātas, bet inflācijas himēra, ja ticēt Godmaņpapum, pēdējos mēnešos tā kā pierāvusies – no kurienes tad šī trīskāršojusies vēlme pēc uzlabotā dienišķā maizes rieciena? Varbūt vaina izglītībā? Agrāk taču policisti bija melni, maziņi un apdalīti, bet, kā ieviesa obligāto prasību izglītoties, skat, aug prasības un soda mēri! Kas vēl pie mums streiko? "Sasodītā inteliģence" – skolotāji un mediķi. Bet kālab celtnieki, mežstrādnieki – neko?! Varbūt tomēr streiki un publicitāte nav problēmu indikators – vienkārši izglītotie par savām tiesībām cīnās labāk?