Par dažāda mēroga izšķērdēšanām, pusnelikumībām vai pat klajām ar likumu nesavienojamām izdarībām valsts un pašvaldības iestādēs var kaut kur izlasīt vai sadzirdēt teju katru nedēļu.

Te kāds deputāts bez savas sievas nu vienkārši…nespēj, tādēļ nodarbina viņu divās frontēs – gan mājās, gan labi apmaksātā konsultanta vietiņā. Savukārt kāds cits sadomā – ja jau ministrs, tātad – ar privilēģijām un nemaz nesarkst, ja pieķerts dienesta auto un ministrijas šoferīšu izmantošanā savām personiskajām vajadzībām. Un kur nu vēl partijas, kas labākajā gadījumā cenšas savas naudas trubas galus slēpt, sliktākajā – pieņemt i partijai, i partijas personībām ērtākus likumus. Sak, ja jau likums nestrādā mūsu labā, mēs pastrādāsim likuma labā! Un kur nu vēl visa tā muģīšanās ar projektiem, kur, mazliet paplānojot, izmantojot pazīšanos vai vienkārši kādam atbildīgajam samaksājot, iespējams tikt pie naudas un arī lielas naudas! Visi, kam tas dots (sakari vai nauda), cenšas piesūkties kādam finanšu donoram – pašvaldībai, valstij vai Eiropai.
Viens uzskatāms piemēriņš – tikko kā Valsts kontroles publiskotie revīzijas rezultāti aizklapētājā aģentūrā «Jaunie trīs brāļi», kas bija galvenā Nacionālās bibliotēkas un koncertzāles "tieši uz ūdens" kūrētāji. Pārkāpumu tur atklāts vairāk nekā suņam blusu (Vai kāda par to vēl šaubījās!?). Piemēram, apaļu miljonu izmaksājusi koncertzāles…skice, kaut jau iepriekš bija vismaz nojaušams, ka diez vai izdosies šo megaprojektu pārskatāmā nākotnē izbīdīt līdz realizācijai…
Taču galvenā problēma, manuprāt, nav šī katra kārtīga latvieša (un, domājams, cilvēka vispār) vēlme ērtāk iedzīvoties, ieteicams, uz citu rēķina. Problēma ir sistēmā! Jo, ja par dažāda mēroga izšķērdēšanām, pusnelikumībām vai pat klajām ar likumu nesavienojamām izdarībām dzirdam regulāri, tad kurš ir dzirdējis par kādu reālu (ne formālu) sodīšanas gadījumu!? Es – ne un tādēļ nemaz nebrīnos, ka tā daļa sabiedrības, kam tas viss nešķiet pieņemami, arvien sarūk. Bet es…vēl ceru.