Šodien Praviņu skolas 125. jubileja, tajā un arī citās skolās – eksāmenu laiks, tepat jau arī īpašā – bērniem veltītā diena…
Bet te – nelaime Lestenē. Un – vārdu nav… Vien jāteic, ka katra ģimenes traģēdija ir tikai aisberga redzamā smaile, bet zem ūdens, svešu acu apslēpta paliek tiešām smagas sadzīves daļa… Vainot kādu no malas?.. Diemžēl tā Eiropas brīvības elpa – no sabiedriskās acs un uzskaites mūsu bijušā rajona teritorijā vien gada laikā nezin kur "pazūdot" pat 500 bērnu… Nu, sakiet, kas bez pieraksta pa visu Eiropu kam līdzi izsekos?!
Bet, vairāku laikrakstu neskaitāmās slejās aprakstot Praviņu skolas cīņu par izdzīvošanu, jūtamies gluži vai apmaldījušies – tik daudz tur visādu formulu, īpašo koeficientu un standartu! Vai brīnums, ka, uzklausot kāda lasītāja jautājumu: "Nu, cik tad īsti naudas tam manam bērnam seko?!" gluži vai apstulbstam? Dzirdētas visādas versijas un aprēķini – kaut kur robežās no 300 līdz pat 800 latu. Bet, ziniet, ja tur vēl koeficients tāds un starpnovadu pārvadājumi, ja vēl parēķinām likmes, kas pārdalītas "kopējā katlā", tad… Par "Eiropas kvalitātes standartiem" nemaz nerunājot… Sakiet, kas no tā visa ir bērnu labā?!
Ko teikt? Ka deputāti – tie, kas Saeimā, savulaik vispirms uzklausīja augstskolu biznesa lobijus? Ka ne jau par bērniem domāja, kad lika skolotājiem mācīties un pārmācīties augstākās un vēl augstākās skolās; kad lika apgūt "izcili attīstīto" pedagoģijas zinātni par īpaši "draudzīgu" cenu daudziem, jau arī pensijas vecumu sasniegušiem skolotājiem un bērnu dārzu audzinātājiem?! Vai kāds zina, cik daudz pedagogu mācību kredītu dēļ bērnu skološanas vietā ir devušies peļņā uz tuvām un tālākām zemēm?! Vai kāds zina, cik daudz izcilu, zinošu un talantīgu cilvēku skolas un bērnudārzi šo reformu laikā ir zaudējuši?…
Ko novēlēt svētkos? Lai bērniem ir mīļas mammas un tēti, lai bērniem ir skolas un skoloties prieks!