Tāds zīmīgs, iespējams, par skaļu saukts, bet tomēr – vēstures griežu laiks. Latvijas valstī zvērestu nodevuši jaunās Saeimas deputāti, kas apstiprinājuši arī jauno valdību. Savukārt Tukuma novadam pēc 17 gadiem Jura Šulca ”laikmetu” nomaina Ērika Lukmana laikmets. Kā katru pārmaiņu laiku, arī šo raksturo divas gluži pretējas jausmas; no vienas puses – vēlme pēc pārmaiņām (labām, cerīgām, protams), no otras – diez, kā nu būs, vai jaunie tiks galā, vai nebūs sliktā kā bija?

Tā tukumnieki spriež, vai jaunais priekšnieks nebūs par ”maigu un jauku”, lai ”labi ieeļļoto” domes administrāciju pievērstu kopīgam darbam novada cilvēku labā? Vai pietiks spēka cīnīties ar ”profesionālo domes darbinieku” noteikto, bet ne vienmēr iedzīvotāju labā strādājošo kārtību? Vai izšķirīgos brīžos pietiks spara, lai panāktu to, par ko ir pilnīgi pārliecināts? Vai godam novērtēs tos, kas tiešām cenšas un daudz arī dara?… Bet Ēriks Lukmans jau pateicis – viņš sajūtas, strādājam komandā, tai uzticas un uz to arī paļaujas. Tāpēc, visticamāk, lielu pārmaiņu nebūs. Jo vairāk tāpēc, ka priekšgājējs – Juris Šulcs, tepat vien būs un gan jau arī savu toni noteiks. Ne velti, vaicāts par paša atstātās domes vadības nākotnes darbiem, ne mirkli neaizmirst vārdiņu ”mēs”… Tas labi vai slikti – laiks rādīs… Varam vien vēlēt, lai Lukmanam viņa amatā un mums kopā ar viņu – veicas.

Citādi, tas ir, raugoties Latvijas ”pārmaiņu vaigā”. Ne teikt, ne noklusēt, bet… nu neredzas te kāda liela gaisma tumšās politikas galā. Gluži otrādi, šķietas, ka esam platiem soļiem atpakaļ – netīrās spēlītēs un oligarhu kalpībā – tikuši. Nu kādi tur darbi, uzlabojumi vai reformas?! Pirmkārt, naudas nav un visai tautai nozīmīgām lietām – veselībai, izglītībai, drošībai –  arī lāgā nebūs. Jo ne jau tauta mūziku pasūta, bet tādi kā Lembergs un viņa kalpi. Un viņiem itin nemaz nevajag stipru un taisnīgu tiesu varu, nevajag gudrus un veselus nācijas ļaudis. Viņiem vajag savus cilvēkus īstajās vietās un pēdējo, vēl dabūjamo Eiropas naudu. Arī godu, ko Eiropas valdīšana varētu nest.

Un kas pēc tam!? Nu, kaut vai pēc augusta, kad Latvijas prezidentūra Eiropā beigsies? Pēc tam… Nu tad jau redzēs. Kazi, vēl brīnumi notiek?