Sabiedrību ne reizi vien sašūpojuši Tukuma novada domes deputātes, domes priekšsēdētāja vietnieces un tagad arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka padomnieces Ingas Priedes izteikumi par to, ka viņas vēlme ir atjaunot Kandavas novadu un ka šādi viņa domā par “savu vēlētāju”.

Vispirms jau jautājums: ko tad darīt tiem pārējiem aptuveni 40 000 Tukuma novada iedzīvotāju, kas deputāti novada priekšsēdētāja amatā gan algo, bet par kuru attīstību viņai lielas intereses tātad nav?

Vēl mazliet par vārdu savienojumu “savs vēlētājs” un par vēlēšanām kopumā. Iepriekšējās – 2021. gada – pašvaldību vēlēšanās mūsu novadā piedalījās tikai 33,02% jeb 11 967 balstiesīgo. I. Priede tajās ieguva 2837 balsis. Šis skaitlis veidojās no 1850 balsīm, kas tika nodotas kopumā par Latvijas Zaļās partijas sarakstu, atņemot 70 svītrojumus, kā arī pieskaitot 1057 plusus. Jā, lielākā daļa balsu par šo sarakstu tika iegūta Kandavas novadā. Taču arī 773 cilvēki no agrākā Tukuma, Engures un Jaunpils novada vēlējās lielā un jaunā novada domē redzēt Latvijas Zaļās partijas saraksta deputātus. Un tas nozīmē, ka arī viņi šo uzvaru, ja iekļūšanu domē tā var nosaukt, palīdzēja kaldināt. Vai balsojot viņi visi domāja, ka potenciālais deputāts vai katra vārda galā daudzinās, ka viņu interesē tikai iespēja vienā vietā – Kandavā – saglabāt visu, kā bija?…

Un kā tad ar solījumiem visa novada vēlētājiem? Lai arī deputāte partijas ne reizi vien mainījusi, tomēr šobrīd taču pārstāv to, kas priekšvēlēšanu programmā solīja, ka strādās visa novada labā: “[..] caurspīdīga un efektīva novada (visa vai ne?) pārvaldība, kultūrvēsturiski unikāla un ekonomiski pašpietiekama, informēta kopiena – ciems, pagasts, pilsēta ar iedzīvotājiem draudzīgām, mūsdienīgām pārvaldēm un konsultatīvajām padomēm, vienlīdzīga un taisnīga finansiālo resursu sadale visā novadā, kā arī saimnieciski atbildīga īpašumu pārvaldīšana”. Tātad – vienlīdzība un taisnīgums ir galvenie atslēgas vārdi, kurus par jebkuru sarakstu balsojušais atbalstītu cerībā, ka deputāti tiešām pārredzēs visu novada laukumu un ar saviem balsojumiem palīdzēs tam attīstīties… Ja runājam par apvienošanos, tad jāteic, ka Kandavas novads nav īpašāks par citiem, piemēram, par Tukumu, kas nekad nav īsti gribējis apvienoties ar pagastiem, vai daudz turīgāko agrāko Engures novadu, kas bez bēdu būtu varējis turpināt darbu arī mazākā novadā, bet… Tieši valsts līdzsvarotas attīstības vārdā, tieši Zaļās partijas un arī pašas deputātes piesauktās vienlīdzības dēļ ir pieņemts lēmums par resursu apvienošanu un racionālāku izmantošanu… Jā, nu varbūt jau kādam gribas, lai turpinātos ”sava krekla” un ”pareizās krāsas” partijas lietas. Lai turpinātos tas, kā tieši vai pastarpināti caur deputātu kvotām, mistiskiem projektiem vai citiem avotiem nesamērīgi pumpētu naudu atsevišķās pašvaldībās, nodrošinot tām lielākas attīstības iespējas, vai ar šo tikai dažiem pieejamo atbalstu, iespējams, nosedzot lielos mīnusus. Protams, vietējā kopiena var teikt paldies partijai vai deputātam, kas to ir spējis, bet vai tas kaut kā palīdz līdzvērtīgi attīstīties visai valstij un visiem novadiem?! Vai tikai ar piešpricēm dzīvojošajiem tas devies iespēju attīstīties ilglaicīgi? Noteikti nē! Un tam labs piemērs ir arī šī brīža mazo skolu problēma, kurā nu tiek vainotas gan ”valsts reformas”, ”gan lielais novads” un vēl nezin kas. Lai gan patiesībā šo skolu liktens vistiešākajā veidā tika noteikts bijušā ”mazā novadiņa” centrā – Kandavā. Tu bija viss, kam tālredzīgā izglītības politikas plānošanā tomēr nebūtu vietas. Proti, bija gan vienas skolas glābšana uz citu rēķina, bija līdz galam nepārdomāta skolēnu pārvadājumu politika, bija populistiski un tāpēc īslaicīgi pildāmi solījumi, kā, piemēram, par skolēnu ēdināšanu utt. Un tieši šī nepārdomātā rīcība, nevis šī brīža piedāvātie lēmumi, padarīja vēl dziļākas taču jau objektīvu iemeslu dēļ radītās lauku skolu problēmas.

Vai I. Priedes darbošanās, piemēram, palīdzēs sakārtot Kandavas novada mazās skolas, atjaunot atkal ”pašiem savu novadiņu” un, kas svarīgākais, – nodrošināt vidi, lai šis novadiņš arī varētu attīstīties? Un kā lai šādam – pie kopējā maka tikušam, bet tikai par savu sētu, ne visu novadu domājošam – politiķim uzticas pārējie apvienotā novada iedzīvotāji?…