Komentāros internetā ironizē, ka laikrakstam vajadzētu tā kā pārdēvēties par «Atkritumu ziņām»…Tik daudz rakstām par problēmām šajā sfērā! Tajā pašā laikā, kaut konteinerus no sētas priekšas jau vairāk nekā gadu savāc tieši «AAS «Piejūra»», jautājumu straumes no iedzīvotāju puses kaut kā tomēr neapsīkst. Vai lai piemin to, ka vēl arvien nav īstas skaidrības par to, kā tas nākas, ka no iedzīvotājiem tiek savākts noteikts atkritumu tilpums, bet norēķināšanās notiek par svaru? Tāpat daudziem neskaidrības radušās par to, kāpēc konteineru tilpums ir mazāks, nekā iepriekš, bet līgumi vēl arvien spēkā par lielākiem apjomiem?…   

Daļēji to, protams, varētu norakstīt uz problēmām uzņēmumā, kuru dēļ «AAS «Piejūra»» bija spiesta atvadīties no iepriekšējās valdes un kas ierosinājušas nesaskaņas arī pašvaldībās, kuras tā kā skaitās un ir par šo situāciju atbildīgas (pašas, ja kas, to diezgan spītīgi noliedz…). Piemēram, pagājušajā nedēļā parādījās informācija, ka haosa dēļ atkritumu apsaimniekošanā kārtējai varas maiņai nobriedusi Talsu novada dome. Vai iznākums būs tikpat formālas, kā tas izvērtās Tukumā, – laiks rādīs. Taču tas tikai kārtējo reizi apliecina to, ka atkritumu jautājums nebūt nav tik sīka problēma, kā par to reizēm gribētos domāt, un nostiprina pārliecību, ka ir sfēras, kur vietvarām tomēr nevajadzētu iesaistīties. Grūti iedomāties privātu uzņēmumu, kur varētu ilgstoši valdīt tāds nesaimnieciskums, kāds bijis «Piejūrā», bet tam – brīnumainā kārtā – nesekotu bankrots… Savukārt sfērās, kur savu ķepu uzlikusi pašvaldība, šāda iespēja, kā diemžēl esam pārliecinājušies (un ne vienu reizi vien), tomēr pastāv, jo vienmēr jau būs iespēja pieņem “politisku lēmumu“ un uzņēmuma glābšanā ieguldīt nodokļu maksātāju naudu! Vai gala rezultātā nodokļu maksātājs un pakalpojuma saņēmējs, tas ir, mēs – iedzīvotāji, esam ieguvēji? – lūk, uz šo jautājumu tā īsti neviens vēl nav atvēzējies skaidri atbildēt…

Nu, bet vēl ir arī otra puse – ir problēmas, kur atbildība būtu jāuzņemas arī iedzīvotājiem. Nu, piemēram, jau sen kā tiek runāts par to, cik neizdevīgās pozīcijās ir daudzdzīvokļu nama iemītnieki, kuriem atkritumu šķirošana ietaupīt diezko nepalīdz, jo viņi ir spiesti maksāt gan par sevi, gan par tiem atkritumu kalniem, kas nakts aizsegā vēl arvien plūst no privātmāju rajoniem. Un ja tie būtu maisi vien! Tāpat atceļo dīvāni, matrači, drēbju kalni un pat būvgruži no tuvējām garāžām. Un pat ja mierinām sevi, ka vismaz labums tāds, ka  “atkritumi nenonāk mežā”, reālā situācija gan liecina, ka atkritumu acīmredzot pietiek kā konteineriem, tā arī mežiem. Lai situāciju kā nebūt risinātu, bieži vien dzird ieteikumus, lai pašvaldība taču uzliek kameras, vaktē katru daudzdzīvokļu nama pagalmu un soda tos, kas savu atkritumus izgāž nesamaksājuši! Man gan šķiet, ka šajā gadījumā būtu jāsāk no otra gala. Ja nu gluži uz konkrētās sabiedrības daļas (mēslotāju!) apziņas izmaiņām cerēt būtu naivi, tad, domāju, ka katras mājas iemītnieki jau nu gan spētu vienoties, piemēram, par slēgtu konteineru vai to novietņu ieviešanu. Katrā gadījumā tas nebūtu nekas neiespējams vai unikāls pat Latvijas mērogiem (daudzviet šāda sistēma jau noskatīta). Jautājums tik vien par to, vai iedzīvotāji spēj par ko tādu vienoties? Un vai tam beidzot ir arī pašvaldības un apsaimniekotāju atbalsts.