Šoreiz par atkritumiem. Un par mūžveco tēmu – par to, ka atkritumus Tukumā izved ik pēc četrām nedēļām nevis reizi mēnesī, un par citām niansēm, ar kurām iedzīvotāji nav mierā. Un te nav stāsts par to, ka, iespējams, radu tik daudz atkritumu, ka to izvedējs manā pagalmā iebrauc divas vai pat četras reizes mēnesī. Te ir mūžvecais stāsts par to, ka ”viss maksā tik, cik tas maksā,” bet realitātē daudzi iedzīvotāji maksā pilnu cenu par pustukšiem konteineriem jau gadiem un teju visi pilsētas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji turpina maksāt ne tikai par saviem, bet arī par citu radītiem atkritumiem. Problēma zināma, arī  risinājumi it kā būtu, bet…parastā atbilde: ”Tā jau tas ir visur, neko jau īsti darīt nevar…”

Tomēr nav gluži tā, ka it visur Latvijā ir līdzīgi, kā mums iepriekš ticis stāstīts. Apskatījāmies Cēsu, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Olaines, Rēzeknes saistošos noteikums, un liels bija pārsteigums redzēt, ka citur mēnesis ir mēnesis nevis četru nedēļu formāts. Vai tur vairāk domā par iedzīvotājiem? Vai arī Tukuma novadā sadzīves atkritumi lielāki un cilvēki lielāki šmucētāji? Pareizā atbilde nāca no pašvaldības: redz, tāds bijis atkritumu apsaimniekotāja ierosinājums, lai ērtāk varētu salikt izvešanas grafikus! Protams, te var iebilst, ka nekāda lielā pārmaksāšana jau nesanāk, vien vidēji pieci eiro par 240 litru konteineru, bet … Līdz ar to, iespējams, kā sniegs pavasarī izčākst apgalvojums, ka Tukuma novadā maksa par sadzīves atkritumiem ir viena no mazākajām Latvijā. Cēsīs, piemēram, pēc noteikumiem secināms, ka no privātmājām atkritumus drīkst izvest vispār tikai reizi sešos mēnešos – pat ja atkritumu tarifs tur ir lielāks, reāli iedzīvotāji par atkritumiem samaksā mazāk. Un laikā, kad tik ļoti nauda jātaupa, tas tiešām ir no svara.

Starp citu, gribējām pamodelēt, cik daudz naudas «Piejūrai» ienes šī 13. izvešanas reize, bet diemžēl publiski pieejamajos datos nespējām atrast kopējo klientu skaitu Tukuma novadā. Atradām uzņēmuma vidējās darbības stratēģiju 2021.-2023. gadam, kur minēti 14 593 konteineri, bet ne klientu skaits. Meklējām to arī uzņēmuma darbības operatīvajos pārskatos, kas sabiedrībām jāpublisko obligāti, bet diemžēl par 2022. gadu «Piejūra» to nav izdarījusi. Te, protams, jautājums, kas novadā notiek ar kapitālsabiedrību uzraudzību – un vai pašvaldība pati nav sevi ieaijājusi, domājot, ka visi tiesas procesi pret abām uzņēmuma valdēm ir vien ļauno likumdevēju sazvērestība pret visnotaļ cienījamu uzņēmumu? Protams, kamēr tiesas nav galā, neviens nav vainīgs, bet, lai atceramies 2018. gadu, kad nebūšanas uzņēmumā pamanīja ne jau tā dibinātāji – pašvaldības, bet banka, bet 2017. gadā par to, ko tagadējai valdei sola uzrēķinu vairāk nekā 4 miljonu eiro, publiski tika paziņots mūsu redakcijas rīkotajā sarunā par atkritumiem. Bet – it kā visus būtu kāds lietuvēns pārņēmis un prātu aizmiglojis…

Tāpēc, atgriežoties pie uzņēmumam labvēlīgiem pašvaldības lēmumiem, šķiet, pretimnākšanas ir bijis pārpārēm. Nodokļu maksātāji ir seguši kredītu maksas un lielus tarifu kāpumus, taču diemžēl nav varējuši atbrīvoties ne no 13 izvešanas reizes, ne no pustukšu konteineru apmaksas. Vai arī tas neparāda, ka nozarē, kurā ir papilnam komercuzņēmumu, kas varētu šo darbu darīt, pašvaldības uzņēmumiem kaut kā īsti nav vietas? Vai varbūt tas tā ir tikai Tukuma novadā? Un ja tā, tad gan tagadējiem un bijušajiem deputātiem ir nopietni jāpadomā, kam par labu viņi savus lēmumus ir pieņēmuši… Starp citu, Rēzeknē atkritumu vedējs ir atradis iespēju par nepilnu konteineru aprēķināt samazinātu maksu. Esam rakstījuši un stāstījuši par vairāku pilsētu pieredzi, izmantojot slēgtos atkritumu konteineru laukumus. Interesanti, kāpēc nekas no tā nav noderējis pie mums? Vai ne tāpēc, ka vienmēr vispirms tiek domāts par uzņēmuma, ne iedzīvotāju ērtībām?