Ir pagājis laiks, kopš aprakstījām par kādas Zentenes ģimenes nedienām tāpēc, ka vienam no tās bērniem veselības problēmu dēļ nācās izbaudīt valsts veselības aprūpēs īstos ”jaukumus”. Gan to, ka naudas un attiecīgi speciālistu centralizācijas pēc palīdzība tepat, pašvaldību cienījami uzturētajā slimnīcā nemaz nav iespējams saņemt. Gan arī teju vai vienīgā specializētā centra īpašo attieksmi – Ziemassvētkos Rīgas ārsti bija gatavi bērnu ar policiju uz Krīzes centru nosūtīt. Sak, slimnīca pārpildīta, lai ārstējas ambulatori! Un vispār jau šī lielā centra pārstāvji bija laipni – mammai, lai tiktu līdz Rīgai un savāktu bērnu, tika dots milzums laika – tieši četras stundas. Tāds nieks vienas pilsētas robežām…

Ir pagājis laiks, bet mēs – redakcijas darbinieki vai ikdienas uzklausām aizvien jaunus un jaunus stāstus par sistēmu, kas, jāsecina, kļūst aizvien dārgāka, necilvēcīgāka un lauku cilvēkam – nu laikam jau ne vairs tāla, bet jāteic, kā ir, visbiežāk – neaizsniedzamāka. Nu, piemēram, izrādās, daudzi domā un arī mēs par to daudz esam rakstījuši, cenšoties pārliecināt: ”Cilvēki mīļie, nebaidieties, nekavējieties, ja sāpes vēderā, sirds apvidū, ja galvassāpes, bezsamaņa, trauma, nekavējieties, izsauciet ātros! Nu nebūs par izsaukumu jāmaksā. Nebūs, ja kas, no Rīgas kājām uz mājām jānāk – ir kārtība, arī ātrajos ir labi, pieredzējuši mediķi, viņi nevienu par lieku uz slimnīcām neved!” Izrādās, tas pat ir brīnums, kā ar Neatliekamo palīdzību uz Rīgas medicīnas centriem no avāriju vietām, no ielas, no mājām pusapģērbti, bez naudas, ar asām sāpēm, ar galvas traumām un lūzumiem, ar nieru kolikām un sirdslēkmēm atvesti, cilvēki pēc apskates uz ielas kā pilnīgi veseli izlikti un, joprojām slimi būdami, ir dzīvi palikuši!? Izrādās, kaut arī ātrie no vidēji dienā aprūpētajiem 1200 pacientiem tikai pusi uz slimnīcām aizved, tās pat uz novērošanu atstāj daudz mazāk. Tāda, lūk, esot kārtība…

Un tad sākam rēķināt, cik maksā bezmaksas neatliekamā palīdzība. Nu, piemēram, tiem, kam jābrauc no Zentenes, bet sava transporta nav. Ja dotu laiku, būtu darba diena, noteikti iespējas būtu, bet svētkos, brīvdienās – Zentenē, tāpat kā visur citur laukos Latvijā – vienīgā iespēja mīļi un maksāt spējīgi kaimiņi, draugi un radi vai taksis, kas līdz Rīgai un atpakaļ… Nu, sakiet, vai zināt, cik maksā!?…

Bet Veselības ministrija bulciņas ķidā un zāļu lieltirgotāja (it kā jau bijušā) vadībā brēc, ka derētu vēl kādu superduper centriņu Rīgā uzbliezt, nu, piemēram, trim labām laboratorijām vēl vienu blakus, tādu, ko Francijas zāļu ražotāji sponsorē…