Kad tuvojas svētki un svinēšanas, kuros tradīcija pieprasa ciešākus kontaktus ar pretējo dzimumu, dzird ne vienu vien žēlīgu nopūtu par to, ka nav jau īsti, no kā ziedus gaidīt un kam svētku kotletes sacept. Agrā jaunībā, kad pats svaigs un prasības pret dzīvi pieticīgākas – vēl tā neko, bet ar katru jaunu desmitgadi Latvijā vīrišķās un sievišķās populācijas attiecības diemžēl kļūs arvien disproporcionālākas. Rezultātā, ja nav izdevies jau laikus savu Īsto un Vienīgo ar lielām… acīm vai kopīgu hipotekāro kredītu piesaistīt, pēc tam jau meklēšanās izvēršas par teju skrējienu pa šķēršļu joslu ar nezināmiem loterijas elementiem. Brīvs vīrietis pēc 40 gadiem, bez laulību pieredzes un bērniem pūrā? Piekritīsiet – aizdomīgi!

Pēc pusmūža, kā liecina skarbā statistika, Latvijas vīriešus uz labākiem medību laukiem pāragri aizraida dažādas saslimšanas, bet stabilā trešajā vietā – negadījumi, kas paretina viņu rindas jau krietni agrāk. Jaunībai raksturīgā ilūzija par savu nemirstību kombinācijā ar vīrišķīgu drosmi (vai dumību?) pāragri paņem ne viena vien puiša dzīvību. Te gāzes pedālis līdz grīdai iemīts, te nepazīstamos ūdeņos ienirts, te alkohols sajaukts ar medikamentiem, uzsmēķēta kāda nezināmas izcelsmes viela… Un atliek vien kolektīvi pašausmināties, kādā bezjēdzīgā nāvē kārtējo reizi devies kāds jauns cilvēks!

Kā ar to cīnīties? Iespējams, sava nozīme varētu būtu pārmaiņām izglītības programmās – nevis formāli un “tā starp citu”, bet tiešām jau no mazākajām klasītēm stāstīt par narkotisko vielu postošo ietekmi. Mācīt uzmanīties no “nezināmā“ un nepakļauties, kad draugi un paziņas ko piedāvā iedzert vai uzpīpēt. Arī mīlošas, saprotošas attiecības ģimenē un savstarpējā uzticēšanās varētu būt labs pamats, lai jaunietis kritiskā situācijā tomēr izdarītu pareizo izvēli. Un, protams, vecāku personīgais piemērs, jo, būsim godīgi, ja tētim būs raksturīga regulāra iedzeršana, agresija pie stūres un ikdienā kopumā, diez vai viņa dēls pēkšņi izaugs radikāli savādāks…