Kad jāsmejas, lai nebūtu jāraud…

Jau tad, kad tika veidota «Oligarhu sarunu» izmeklēšanas parlamentārā komisija, ne mazums bija iebildumu, ka par komisijas vadītāju ierosināja iecelt Ingunu Sudrabu, jo šajās sarunās figurēja arī viņas vārds. Šādā situācijā tikai normāli būtu, ja Sudraba pati no vadītājas amata un darba komisijā būtu atteikusies… Šķiet, līdzīgā interešu konflikta situācijā tā vajadzētu rīkoties ikvienam. Visi taču esam vairāk vai mazāk skoloti, ar savu godaprātu un inteliģenci. Diemžēl no Sudrabas kundzes to nesagaidījām. Jau toreiz likās, ka atliek vien pasmieties par kuriozu, jo citādi faktiski būtu jāraud. Pēc «Oligarhu sarunu» publicēšanas varam apjaust arī to, kāpēc visu laiku notika kņada un stīvēšanās ap KNAB vadītāja amatu, nu ir pavisam labi redzams, cik šis amats patiesībā svarīgs ir valsts nozadzējiem…
Tomēr veidot kuriozas situācijas Sudrabas kundze šajā amatā turpina. Nu viņa rosina atbalstīt Jura Paidera iesniegumu, kur komisija tiek mudināta pievērst uzmanību žurnāla «Ir», kas publicēja oligarhu sarunas, izdevējiem – AS «Cits medijs» akcionāru sastāvam patiesā labuma guvēju noskaidrošanai. Tā nu iznāk, ka patiesības noskaidrošana par oligarhu sarunām, par to būtību un reālo kaitējumu valstij komisijas vadītāju interesē maz. Kā citādi, ja reiz atliek laika un enerģijas nodarboties ar blakus jautājumiem, kas nekādā mērā neattiecas uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevumiem? Nu šī rīcība vairāk izskatās pēc izrēķināšanas ar reāli neatkarīgiem žurnālistiem, kuri atļāvušies izlaist džinu no pudeles. Faktiski nebūtu jau nekas pretī uzzināt un publiskot visu Latvijas preses izdevumu akcionāru sastāvu. Tikai tam nevajadzētu veltīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas tik dārgo darba laiku. Tad arī vairāk varētu spriest par to, cik patiesībā mums ir neatkarīga prese. Pēc diskusijām ar Latvijas Pašvaldību Savienības pārstāvjiem, redzams, ka neatkarīga prese varas pārstāvjiem (neskatoties uz to, ka normālā demokrātiskā sabiedrībā prese ir neatkarīga) diez kā viss nepatīk un tāpēc katra pašvaldība vēlas savu izdevumu, kura izdošanai tērē nodokļu maksātāju naudu un kurā tā varētu spodrināt savas spalviņas, pat melot, tā sakot, dabūt valdošajiem reklāmu bez noteikumiem un bez maksas. Šajā sakarībā nevar neminēt kārtējo kuriozu Daugavpilī, kur medija «Dautkom» žurnāliste Olga Petkēviča kļuvusi par domes priekšsēdētāja Riharda Eigima padomnieci komunikācijas jomā. Nebūtu jau nekas iebilstams, ja vien šī, tagad jau sabiedrisko attiecību speciāliste nepavēstītu, ka viņa vienlaicīgi turpinās arī ”žurnālistes karjeru”… Nu domādams neizdomāsi, kā to var dabūt gatavu!? Acīmredzot gan politiķiem, gan sabiedrisko attiecību un arī politiķu sadzīves aprakstītājiem un viņu pretinieku nomelnotājiem mūsu valstī vēl daudz jāmācas…









