Šāds jautājums šajā laikā noteikti varētu nešķist aktuāls, it īpaši, ja iedomājamies papīra formāta vēstuli, jo – cik tad vairs cilvēku un iestāžu raksta vēstules… Turklāt tagad tam ir alternatīva – kopš portālā Latvija.lv ir iespēja izveidot savu e-adresi, ir iespēja sazināties virtuāli, bet…
Protams, šādu adresi var izveidot tikai tāds cilvēks, kam ir atbilstošas iespējas, piemēram, internets, dators… Vajag par glaudāmo iesaukts mobilais tālrunis, kurā vēl jāievieto atbilstoši rīki. Vajag vai nu Smart, eID karti vai e-parakstu…. Tie ir vārdi, kas vienai daļai nav ne saprotami, ne arī nepiemērota tālruņa dēļ lietojami, ja nu vienīgi var vērsties kādā klientu apkalpošanas centrā…
Pavisam nesen autobusa pieturā runāju ar kādu kundzi, kas rādīja savu podziņu telefonu. Kalpojot ļoti labi, bet kad gribējusi to pašu, ko citi, izdarīt arī ar savu telefonu, nekas neesot sanācis. Piemēram, gribējusi izmantot veikala «Lidl» atlaidi vai nu jau arī «Maximas» veikalā to jauno «Paldies» karti, kas arī tikai kā aplikācija modernajos telefonos…Arī pie savām analīzēm neesot tikusi. Un kundzei secinājums īss: ”Kad esi vecs un netiec līdzi prasībām, tad tev nekas vairs arī nepienākas!” Lieki teikt, ka sievietei sirds pilna, – sajūta esot tāda, ka viņa un pasaule runājot divās dažādās valodās. Pat saziņai ar dienestiem jau esot par vecu – visu to uzticējusi mazbērniem: viņi maksā rēķinus, pieslēdz televīziju, slēdz līgumus, izdrukā analīzes un… dzīvo viņas dzīvi. “Ko es? Es tikai eksistēju…”
Mēs esam daudz rakstījuši par to, ka senioriem sasniegt valsti nav nemaz tik viegli, un valsts no savas puses ir nākusi pretī, veidojot arvien jaunus klientu apkalpošanas centrus. Senioru biedrības aicina uz dažādiem apmācības kursiem, bet… ja vēl seniors ir pilsētnieks – labi, bet, ja dzīvo laukos…
Un nav jau jābūt tikai senioram – nespēja tikt līdz viedajiem risinājumiem skar ne tikai vecos ļaudis, bet arī daudzus darbspējīgos, kas par sev adresētiem paziņojumiem uzzina vien tad, kad pie durvīm klauvē tiesu izpildītājs…
Diemžēl kaut kā tā valstī iekārtots, ka tu vari nesaņemt vairākus paziņojumus, brīdinājumus, bet, pat ja nebūsi parakstījies par šāda papīra saņemšanu, vēl nenozīmē, ka arī pats sods mūžīgi meklēs adresātu… To agri vai vēlu piedzīs!
Arvien prātā bēdīgi slavenās Slocenes ielas 3 daudzdzīvokļu mājas pārbāztās pastkastītes, no kurām birtin bira vēstules no dienestiem… Pat bail domāt, cik daudz sodu un uzrēķinu tika to adresātiem… Un kā ir ar «Latvijas Vēstnesī» publicētajiem paziņojumiem – aicinājumiem nokārtot saistības, ierasties uz tiesu, samaksāt parādu?… Kurš lasa Vēstnesi?! Tāds ir biežāk dzirdētais jautājums. Bet tieši tur visa oficiālā informācija sakrājas! Var jau būt, ka savā e-adresē katrs saņem tieši šo pašu vēstulīti, bet – ja nē?!