Tukuma slimnīca saņēmusi kārtējo humānās palīdzības kravu ar medikamentiem. Jau 20 gadu dzīvojam savā neatkarīgā valstī, paši veidojam savas valsts ekonomiku, tomēr joprojām mums ir svarīgs šāda veida atbalsts. Zinu, ka viedoklis par to, vai humānā palīdzība mums nepieciešama, nebūt nav viennozīmīgs. Vēl jo vairāk pašlaik, kad sagaidāma barga ziema, lieli apkures maksājumi, un situāciju vēl sarežģītāku dara milzīgie komunālo maksājumu un apkures parādi. Spriežot pēc 7. oktobra diskusijas televīzijā, sabiedrības un arī valsts amatpersonu viedoklis par šiem parādiem ir visai atšķirīgs – vieni apgalvo, ka vairums ir ļaunprātīgi savu rēķinu nemaksātāji, kamēr citi saka, ka vienkārši nespēj segt daudzos un paprāvos maksājumus. Arī diskusijas rezultāta gala secinājums bija tuvāks patērētājiem, proti, ļaunprātīgo nemaksātāju ir visai maz, un tas nav iemesls, lai apgalvotu, ka vispār esam neapzinīgi un bezatbildīgi dažādu pakalpojumu patērētāji…
Ir noteikta robeža, kuru sasniedzot cilvēkam tiek piešķirts trūcīgās personas statuss, kad arī pienākas dažādi valsts un pašvaldības atbalsti. Taču lielākoties gadījumi ir tādi, ka cilvēka ienākumi ir par dažiem latiem lielāki, nekā likumā noteiktais minimums, turklāt visbiežāk parāda nastas lielo smagumu rada kredīts par to pašu vienīgo mājokli….. Un tad nu nākas izvēlēties, kurus no maksājumiem veikt un kurus – atstāt, pēc principa – lai nu notiek, kas notikdams. Skaidrs ir viens 20 neatkarības gados tā saucamā vidus šķira, nemaz tā īsti neizveidojusies, atkal ir sarukusi līdz minimumam.
Pašlaik ārsti izsaiņo un novērtē atsūtīto palīdzību no Nīderlandes. Un kam gan vislabāk zināms, ja ne viņiem – mediķiem, kam un kā tieši šī palīdzība tiks izmantota, jo ikdienā ārstiem visvairāk nākas saskarties ar sociāli neaizsargātiem, grūtos apstākļos un nelaimē nonākušiem cilvēkiem, kuriem ne vienmēr ir trūcīgās personas statuss. Tāpēc sakām lielumlielu paldies ikvienam palīdzības sniedzējam, šoreiz – nīderlandiešiem.