Šķiet, pašlaik nevienam nebūtu jāsūdzas par informācijas trūkumu: laikraksti, radio, televīzija un portāli nāk klāja ar visdažādākajiem apgalvojumiem. Vēl vairāk to sastopam portālā ManaBalss.lv. Portāls labi iecerēts, lai ar tā palīdzību būtu iespējams sabiedrībai nozīmīgus jautājumus virzīt uz Saeimu un tie nonāktu lēmuma pieņēmēju dienaskārtībā. Tomēr taisnības labad jāteic, ir labi, ka ne visi ierosinājumi nonāk līdz lēmuma pieņemšanai. Vienam no uzaicinājumiem balsot virsraksts «Vāc parakstus pret Ķemeru Nacionāla parka atmežošanu». To izlasot jau iespringstu: kur tas notiek? Kur izcērt parku? Tās taču aizsargājamas teritorijas! Palasot tālāk, jau uzzinu, ka parakstu vācējs ir tas pats cilvēks, kurš visās iespējamās instancēs jau ir izvirzījis neskaitāmas pretenzijas pret to, ka pašvaldība šajā teritorijā iecerējusi veidot kapsētu. Tomēr pagasts ir atzinis, ka tā ir vienīgā iespējami piemērotā vieta kapsētai un, to izveidojot, masveida atmežošana netiek plānota… Ja es šajā jautājumā nezinātu visas peripetijas, iespējams, arī mans paraksts būtu zem šīs aktivitātes: nevar taču pieļaut, ka atmežo parku!

Pēdējā laikā sevišķi daudz dažādas visai apšaubāmas aktivitātes parādās it kā dabas draugu, it kā zaļo, it kā dzīvnieku aizsardzības vārdā. Bet dažkārt šķiet, ka tas varētu arī būt kāds pasūtījums konkurences vai citā cīņā. Un šādā situācijā īstie, patiesie dabas sargātāji, kuru nemaz nav tik daudz un kuriem vajadzētu būt gana stipriem savās nostādnēs, tiek vājināti. Un te nu tā ir mūsu katra paša un arī sabiedrības atbildība, cik esam zinoši, izglītoti un spriest spējīgi par dabas jautājumiem, par rūpniecību, mežsaimniecību, lauksaimniecību un zvejniecību, lai spētu atšķirt patiesos dabas aizsardzības centienus no tādiem, kur veikli tiek manipulēts ar šo jēdzienu kādu savtīgu interešu labad. Visi taču gribam, lai mūsu bērni un mazbērni dzīvotu veselīgā un nesabojātā vidē.