Vēlēšanas strauji tuvojas, tāpēc katrs sevi cienošs deputāta kandidāts iekļaujas vai, pareizāk sakot, cenšas saorganizēt vismaz kādu pasākumu, ko sarunu valodā visai trāpīgi sauc par zīmēšanos.

It kā jau pareizi – lai cik mēs labi zinātu un pazītu Anniņu, Jānīti vai Edgaronkuli, ja kādu laiku viņi nav redzēti, sarunās pieminēti un vietājā publikā izrādījušies – ne plusiņus, ne mīnusiņus vēlēšanu sarakstu lapiņās viņi nopelnīt nevarētu. Tāpēc deputātu kandidāti talko, ziedo, dzied un dejo, arī strīdas un meklē blusas konkurējošo kandidātu kažociņos… Nav ne vainas, ir interesanti, reizēm – arī smieklīgi, ja vien…
Runā jau, ka priekšvēlēšanu laiks žurnālistiem ir īpaši jauks – kompromatu karos uzpeldot citkārt neaizsniedzama informācija un, publicējot partiju reklāmas, nauda nākot kā pa reni…Nē, nenāk vis, toties atbildība – pamatīga. Kaut vai tāpēc, ka jācenšas ievērot jelkādu taisnīguma principu, nedaudz informējot par visiem sarakstiem, kā arī cītīgi ravējot no daudzskaitlīgo "ieinteresēto iedzīvotāju", "pateicīgo lasītāju" un citu interešu grupu vēstulēm, iesniegumiem, saorganizētim notikumiem kandidējošo reklāmas. Ne vienmēr izdodas, īpaši tāpēc, ka sarakstu un kandidātu ir gana daudz…
Jā, diemžēl cilvēka atmiņa ir īsa, tāpēc – kas no acīm (televīzijas, radio, avīzēm, tusiņiem) prom – no sirds (arī no apziņas un izvēlētā saraksta) laukā. Un, kā redzams no jau tagad publicētajām vēlētāju aptaujām (starp citu, arī visai izplatīta reklamēšanās metode), aizmirstam ne tikai labos darbus, jaukos, izdarīgos un, kas šajos laikos jo svarīgi – nesavtīgos cilvēkus. Aizmirstam arī tos, kas trekni palikuši, valsti zogot un šķērdējot… Uz ko ceram? Ka būs labojušies un pašu sludināto kristīgo morāli beidzot par piemēru ņēmuši? Ka nu tiešām būs gatavi darboties sev uzticētās valsts un visu tās pilsoņu, ne tikai savas ģimenes un tai pietuvināto labā? Ka būs pārstājuši skatīties uz Latviju un Rīgu kā savu lielo biznesa projektu? Veltas cerības!
Tāpēc labākais ieteikums, dzirdot kārtējos slavinājumu plūdus, iedarbināsim atmiņu un, iespējams, ieguvums būs tūlītējs, jo ieraudzīsim laba humoršova cienīgu sižetu. Ja ne? Nu tad varēsim turpināt piedalīties kādreizējā valsts premjera pieminētajā izrādē "Muļķu zemē saule vēl nav uzlēkusi…"