Vēl martā, kad tikko izsludināja ārkārtējo situāciju, gara acīm uzbūru ainu, kā Saeimas deputāti pandēmijas aizsegā dažu labu valstiski svarīgu jautājumu vienkārši norok. To skaitā mani paredzējumi skāra arī Administratīvi teritoriālo reformu, par ko deputāti sēdēs bija plēsušies līdz pat pilnīgam absurdam (nez, vai termina “lielās pilsētas“ ieviešana “republikas pilsētu“ vietā uzskatāms par jēgpilnu diskusijas iznākumu…). Tomēr pieredzējumi nepiepildījās (tfu, tfu, tfu – jāspļauj pār plecu!) – deputāti tomēr spēja saņemties, turklāt arī paši sparīgākie opozicionāri, un jautājuma izskatīšanu uz laiku atlika. Lai, nez, slikta interneta pieslēguma dēļ attālināti virtuālajās sēdē pavisam kaut ko muļķīgu nesabalsotu…

No otras puses atlikšanai ir arī sekas. Proti, tas nozīmē, ka reformu būs jāpieņem triecientempos, ja vien deputātiem nav liela patikšana to mocīt un locīt vēl kādus gadus piecus un beigās secināt, ka tā taču vairs nav…aktuāla. Tieši uz to, ļoti iespējams, vēl arvien cer arī daļa pašvaldību un to vadības, kas arī publiski paudušas, ka reformu (vismaz tajā sadaļā, kas attiecas uz pašiem) noteikti neatbalsta. Vainot gan kādu par to, ka vēl cer, ir grūti, ņemot vērā, ka ik pa brīdim kādam Saeimas deputātam tomēr, manuprāt, pārāk viegli izdodas izsist robu reformas sākotnējā plānā. Vai lai piemin Nacionālās apvienības Jāni Dombravu vai, kas Saulkrastus (kas būtībā ne ar ko neatšķiras no mūspuses jūrmalciemiem) pataisīja ja ne gluži par Latvijas mēroga, tad par novada attīstības centru gan! Līdz ar to, cik nu izdevies aptaujāt, nogaidošās pozīcijās vēl arvien ir arī Jaunpils, Kandavas un Engures novads, kam reformas rezultātā tiek solīta apvienošanās ar Tukumu.

Ko Tukums? Grūti spriest, jo man kā iedzīvotājam tiek raidīti diezgan pretrunīgi signāli. Te atsevišķi deputāti uz protestu fona fotografējās, te atkal pilnu krūti metas pašvaldības nolikumu pārbūvēt, kā vienu no iemesliem minot tieši gaidāmo reformu. Sak, būšot vieglāka apvienošanās! Te gan gribas cerēt un arī novēlēt, lai Tukuma novadā brīdī, kad, ļoti iespējams, kaimiņu novadu cerības par pašu varas saglabāšanu sagrūs, tiktu uzsāktas koleģiālas diskusijas par turpmākās kopā darbošanos (ne tikai par sarakstiem, ar ko startēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās!). Lai tā būtu apvienošanās, paņemot to labāko no katra novada līdzšinējās pieredzes, nevis vienkārši piespiedu pievienošana lielākajam…