Lai cik varbūt kādam tas nešķistu ciniski, tomēr jāapzinās – valstij bērni nav vajadzīgi. Valstij kā ēst vajag pilnvērtīgus – daudz maz lojālus un nodokļus maksājošos – pilsoņus, kas uztur visus pārējos – bērnus, bezdarbniekus, slimos un citādi nevarīgos, kas ekonomikas izaugsmē piedalīties nevar, vai, atsevišķos gadījumus diemžēl – arī negrib. Un tādēļ vēl jo sāpīgāka ir šo darbīgo un strādīgo pilsoņu aizplūšana uz citām zemēm, kas kā asins no vaļējas brūces ar katru brīdi arvien vairāk atņem valsts dzīvības spēkus.

Tiek lēsts, ka pēdējo desmit gadu laikā uz ārvalstīm pārcēlušies vairāk nekā 200 000 pilsoņu un pērn vien, neskatoties uz vispārējo un starptautisko sajūsmu par veiksmīgo ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, labākas dzīves meklējumos devās ap 30 000 tautiešu. Tādēļ nekā pārsteidzoša, ja atbildīgas amatpersonas un citi ieinteresēti ļaudis kūpošām galviņām prāto, kā aizklīdušos atkal atpakaļ sasaukt, lai nebūtu jāizskata mazāk tīkamās alternatīvas (piemēram, darba spēka ievešana). Iecerēts, ka jau šī paša gada nogalē “reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns”, kas kopš vasaras vidus tapinās Ekonomikas ministrijas paspārnē, varētu tikt iedarbināts. Šobrīd gan publiskā telpā paklīdis tikai viens no plāna punktiem, proti, iecerēts uzlabot jau esošo Repatriācijas likumu. Līdz šim ceļa un pārcelšanās izdevumi (maksimāli – 500 lati), sešus mēnešus ilgs pabalsts (90% apmērā no minimālās algas jeb šobrīd – Ls 180 mēnesī) un cita palīdzība tika sniegta tikai tiem Latvijā atgriezties gribētājiem, kas prom bija devušies pirms 1990. gada 4. maija. Idejas autori, tai skaitā arī Īrijas latviešu nacionālā padome uzsver, ka, atbalstu sniedzot arī pēdējos gados aizbraukušajiem, tiktu sekmēta kaut vai to latviešu nokļūšana dzimtenē, kas kļuvuši par krīzes upuriem savā šī brīža mītnes zemē. Protams, ir kas vīpsnā (un ne bez pamata!), ka būt par bezpajumtnieku ārzemēs ir labāk, nekā strādāt ar Ls 180 Latvijā… Atklāts arī paliek jautājums, cik šie atgrieztie aktīvi iesaistītos Latvijas darba tirgū.. Un tomēr, iespējams, šoreiz, kā norāda idejas autori, pats būtiskākais ir pati iniciatīva, kas kalpotu kā zīme, ka aizbraucējus kāds vispār šeit, mājās – Latvijā – gaida…