Ja kāds pavaicātu, no kāda materiāla izgatavota dzeramā ūdens plastmasas pudele uz jūsu galda, stikla ēdamlietu trauka plastmasas vāciņš vai plastmasas šķīvītis, uz kura āra pasākumos uzliek ēdamo, noteikti bez ielūkošanās interneta resursos to būtu grūti pateikt. Un pat ja ļoti gribētu izsekot līdzi visiem PETiem un citiem vārdiem ar “poli” saknē, ikdienas steigā to noteikti nespētu, lai arī ļoti gribētu.

Tomēr vairāk nekā 10 000 cilvēku bija atraduši laiku, lai vietnē «Mana balss» nobalsotu par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu Latvijā, jo tas atdarina cilvēka dabisko hormonu estrogēnu un, nonākot organismā, kļūst par iemeslu saslimšanai ar vēzi. 27. februārī šis iesniegums nonāca uz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas galda. Lai arī šobrīd nav zināms tā tālākais ceļš, diskusija par kaitīgo iepakojumu, kas aizsākās pirms pāris gadiem, turpinās. Tās mērķis ir atkal un atkal pievērst uzmanību tam, kādu iepakojumu pašu ēdienam vai bērnu pārtikai izmantojam. Un vienlaikus tas ir aicinājums rūpīgi sekot līdzi norādēm, kas uzdrukātas vai uzspiestas uz šiem traukiem, bet… Apskatot vairākas plastmasas dzērienu pudeles, uz tām bija te divi, te trīs vai pat četri dažādi simboli, taču to īsto, kas norādītu uz izmantoto plastmasas iepakojumu, uz rievainā pudeles dibena bija tikpat kā neiespējami saskatīt. Turklāt – katrā valstī šie apzīmējumi atšķiras, taču veikalu plaukti ir pilni ar izstrādājumiem no Lietuvas, Eiropas Savienības… Protams, neviens jau arī akurāt uz pudeles nerakstīs, ka plastmasa, no kuras tā izgatavota, ir neveselīga, tāpēc – atliek vien mācīties un mācīties, un droši vien, cik iespējams, no šī visa arī atteikties. Jo ne jau tikai par pudelēm ir stāsts… Vēl taču būtu svarīgi zināt, kāda ir plēve vai tai līdzīgais materiāls, kurā tiek fasēts siers, gaļa, biezpiens, krējums, jogurti, cik labi vai nelabi ir plastmasas jogurta trauciņi, folija utt. Internets ir pilns ar aicinājumiem šādus produktus nepirkt un izvēlēties tikai tādus, kas fasēti, piemēram, stikla traukos. Tādu pašu ieteikumu varam lasīt arī par dzeramo ūdeni – pirkt to, kas fasēts stikla tarā, lai gan nav nemaz tik daudz tāda ūdens, kas būtu pieejams stikla pudelēs, turklāt tāds maksā daudz dārgāk. Vēl viens viedoklis – nepirkt ūdeni vispār, bet dzert to, kas nāk no krāna – tas būs gan lētāks, gan tīrāks, gan nepiesārņos vidi ar plastmasas vai cita veida pudelēm. Te noteikti kāds iebildīs, ka gadiem ilgās izmantošanas dēļ arī ūdensvada caurules nav tā tīrākā vieta, caur kuru plūst dzeramais ūdens, bet… Kas atliek?!

Protams, varam atcerēties sensenos laikos, kad ikdienā tika lietoti acaini vai auduma iepirkuma maisiņi; kad veikalā visu ietina papīrā, bet mājas apstākļos izmantoja avīzes, lai gan, kā tagad tiek atzīts – tipogrāfijas krāsai pievienotā svina dēļ, arī šāds “iepakojums” jau tolaik bijis kaitīgs. Vienīgais mierinājums, ka tolaik plastmasas maisiņš bija liela ekstra, un, ja kāds tos pārveda no ārzemju ceļojuma, tad lietoja, kamēr tie sabirza driskās. Bet, ja reiz tolaik bez tiem iztikām, kamēr visa pārējā pasaule tos lietoja, varbūt arī tagad – par nākotni domājot – varam bez tiem iztikt? Tiesa, lai arī maisiņu apjoms veikalos ir samazinājies, par citu plastmasu to nevar teikt. Tāpēc – gan domājot par bisfenolu A, gan citām toksiskām vielām, kas mēdzot aizķerties šādos traukos, droši vien jāizvēlas tas, kas tiek pārdots, vienkārši runājot, bez plēves, un tad jau mājās tas būs katra paša ziņā, kā produktu saglabāt svaigu un veselu.