Tie, kas pazīstami ar latviešu grupas «Labvēlīgais tips» daiļradi, noteikti ir informēti par viņu dziesmas liriskā galvenā varoņa Jāņonkuļa piedzīvojumiem Dziesmu svētkos. Ja nē, neliels sižeta atstāsts: korists Jāņonkuls ir tik bieži baudījis no saldenās pudeles, ka zemākās rindās stāvošajiem dziedātājiem estrādē atliek vien lūgties: “Tū-ū-ū man virsū negāzies!” Apdziedātais sižetiņš tiem, kas reiz uz Mežaparka skatuves dēļiem kāpuši, ir tik atpazīstams, ka raisa ļoti dažādas jūtas un attiecīgi – pārdomas…

Nē, nu, mierinot satrauktos klausītājus, jāsaka, nav jau tā, ka dzeršana dziedātāju rindās Dziesmu svētkos būtu šausmīgākā sērga – drīzāk tie ir tikai daži atsevišķi eksemplāri, kas tādējādi savu pacilāto garastāvokli cenšas “pacelt” vēl mazbišķiņ augstāk. Tomēr lielākais vairums saprot, ka tas ir atbildīgs koncerts, ka tā ir īpaša uzstāšanās un tad nu tās garās dziedamstundas iztur godam – apkārt nestaigājot, atklāti pudeli necilājot un dziesmu vai to paužu laikā skaļi nesarunājoties (ja sanāk – visā piedalās, iespējami pareizi dziedot). Galu galā, ne velti taču mēģinājumos paši lietū mērcējušies, saulē karsējušies, gadu gadiem centušies un skatēs piedalījušies, lai uz skatuves tik vien kā… Piedzertos?

Savukārt par to, kāda motivācija ir klausītājiem, kas šogad aizrautīgāk nekā 2008. gadā teju vai izķēra Dziesmu un deju svētku biļetes – viedokļi dalās. Piemēram, kā apgalvo svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs diriģents Māris Sirmais, viņaprāt, daudz par daudz svētkos esot visa liekā – alus, šašliku, desu un neinteliģentu cilvēku. Viņi neizprot īsto svētku garu un ideju, nepazinās, ka Dziesmu svētki ir kā liela, visas latviešu tautas “goda parāde“. Tai pat laikā ir un būs, kas šai asajai kritikai iebilst, diriģenta teikto saucot par “snobismu” un norādot, ka tie taču esot svētki – svētki vasarā un brīvā dabā, kam tāds izteikts stīvums nebūt nepiestāv…

Kur patiesība? Noteikti – katram sava. Tomēr, visticamāk, viedokļiem nāksies tuvināties. Kaut vai tādēļ, lai svētkos dziedāšanu nenomāktu dzeršana, savukārt stīvā atmosfēra – svētku sajūtu.