Iespējams, par 18. februāra referendumu runāt nevajadzētu – lai mazāk asumu, nobalsojam un miers, taču – kurš te par mieru runā? Es teiktu, ka Krievija visai mērķtiecīgi sit to vājo čaulu, kas Latvijas valsti šķir no Krievijas guberņas. Līdz šim notiekošais liek domāt, ka Krievija vēsturisko tradīciju garā izvēlējusies imitēt dabisku Latvijas galu. Tā arī neesmu dzirdējis, kāpēc no savulaik par "krievu banku" dēvētās «Parex» vārdā nesaucamie akcionāri tik strauji izņēma līdzekļus, ka Godmaņa valdība nolēma stutēt banku par iespējamā valsts bankrota cenu. Lai atceramies neseno paniku ar naudas izņemšanu no «Swedbank» – līdzīgs scenārijs, taču šoreiz gan medijos izskanējušas ziņas par Krievijas pirkstu baumu aizsākšanā… Joprojām neesmu saņēmis atbildi no Krievijas vēstniecības, ko uzdeva kāda mūsu laikraksta lasītāja – kāpēc pērn pirms «Krājbankas» kraha Krievijas pensiju izmaksa no šīs bankas tika pārcelta uz Latvijas pastu? Kā zināms, lielākais «Krājbankas» akcionārs Antonovs taču arīdzan ir Krievijas pilsonis… Padomāsim arī par to, ka Kremļa politiku nosaka cilvēks, kas astoņos gados, būdams prezidenta un premjerministra amatā, no drošības dienesta virsnieka kļuvis par pasaules bagātāko cilvēku. Paraugieties uz vienu no viņa priekšvēlēšanu reklāmām «Krievija bez Putina?» Tajā kaimiņvalsts pilsoņiem tiek draudēts, ka bez Putina valsti sašķels dažādi oligarhi, agrākās padomijas republikas atdalīsies un demokrātija nāks ar anarhiju un dolāriem rubļa vietā; īsumā – Krievijā demokrātija nav iespējama, jo šo impēriju saglabāt var vienīgi ar dūres palīdzību… Un to šobrīd pārstāv Putins…
Ko no tā būs secināt? Visticamāk, vien to, ka Dieva ceļi ir neizdibināmi; ka impērijām ir tendence sabrukt, bet rosība ap otru valsts valodu Latvijā ir alkatības maigā izteiksme. Bet tai saprotamā veidā laikus jāuzsit pa pirkstiem. Un vēl – jāatzīst, nemīlētu bāliņi tā raust svešu naudu, nebūtu valsts tik nožēlojamā stāvoklī…