Rakstot šo sleju, vēl nezinu, kāds būs Saeimas ceturtdienas balsojums – vai opozīcijas izlolotie likuma grozījumi tikumības sargāšanai Latvijas skolās tiks  atbalstīti arī otrajā lasījumā. Tomēr pat tikai pavirši pievēršoties ikdienas informatīvai plūsmai, nevar nepamanīt iecerēto grozījumu izraisīto viļņošanos un diskusiju starp dažādām sabiedrības grupām par to, cik tad īsti samaitāta vai samaitājama tā mūsu jaunatne ir!

Kad rotaļu laukumā dzirdi trīsstāvīgo lamuvārdu organisku iekļaušanos bērnu leksikā, gribot negribot pasprūk nodeldētais izteiciens: “Kad mēs augām… tad gan tā nebija!” Taču, padomājot divreiz, piemērotāks tomēr šķiet teiciens – “bērni ir mūsu spogulis”, jo neba nu stundās vai skolas bibliotēkās sasmeltās gudrības viņi te eksponē. Ticamāka šķiet versija, ka šādu, neformālās leksikas izraibinātu komunikāciju, bērni novēro ikdienā, starp pieaugušajiem, ļoti iespējams, pašu mājās. Un ja pat augsti godātie deputāti reizēm pasmeļas sulīgus izteicienus un nepiedienīgus žestus no kaimiņvalsts jaunlaiku folkloras pūra, kur lai jaunais cilvēks ņem to labo piemēru?

Vēl ir arī psiholoģiskais aspekts. Kā norāda šīs jomas speciālisti, noteiktā vecuma posmā rupjība un izaicinoša izturēšanās ir pavisam dabisks jauniešu pieaugšanas blakus produkts. Tāpat arī interese par un ap seksu. Vai absolūta izvairīšanās no šī temata mācību materiālos šo interesi kaut kā nebūt slāpēs? Nez vai, jo, kā liecina pavisam nesenā vēsture, arī laikos “bez seksa” bērni dzima un ne tikai kristīgā laulībā vai sabiedrības pieņemtajām normām atbilstošā vecumā. Vēl vairāk – atļaušos apgalvot, ka tāds informācijas vakuums bija daudz izdevīgāks, piemēram, seksuālām varmākām un bīstamāks to upuriem, nekā tas ir šobrīd, kad par šādiem noziegumiem tiek runāts, cilvēki tiek brīdināti, cietušajiem pieejama rehabilitācija u. tml.

Katrā gadījumā no pašu likuma grozījumu iniciatoriem, kuri vēlas ieviest stingrākus noteikumus jau tā gana reglamentētajā izglītības sistēmā, neko citu, kā vien deklaratīvas frāzes, nav nācies sadzirdēt. Un skaļā cīņa par it kā apdraudēto tikumību diemžēl kārtējo reizi izskatās tikai pēc aktīvas darbošanās tukšgaitā.