Manuprāt, vajadzētu rosināt mainīt likumu un liegt būt ievēlētiem par pašvaldības deputātiem tos ļaudis, kas vada pašvaldības iestādes. Un ievēlēšanas gadījumā viņiem būtu jāizvēlas: būt par pašvaldības deputātu vai šīs pašvaldības iestādes vadītāju. Zinu, ka tūlīt man radīsies oponenti, un, jāatzīst, arī pašai šis rosinājums šķiet ne tik ļoti viennozīmīgs. Sabiedriski aktīvi, sabiedrības labā strādāt griboši, gana izglītoti un visādi citādi nevainojami deputātu kandidāti jau arī nemaz tik viegli nav atrodami. Un kuru gan citu vēlēt, ja ne, piemēram, skolas direktoru, kurš skolā, sabiedrībā, attiecīgā pagastā un novadā ir visnotaļ cienījams, izglītots cilvēks? Kaut gan tajā pašā laikā jāteic, ka gribētāju būt deputātos arī nekad nav trūcis… Jā, no malas skatoties, šķiet, ka būt labam deputātam ir vienkārši un pašsaprotami. Visas problēmas acu priekšā, labi zināmas un it kā – arī saprotamas. Diemžēl dzīvē viss ir savādāk. Un ne jau tikai tāpēc, ka deputāti būtu kādi rūdīti nelieši. Bet nereti, kā jau tas politikā gadās, intereses saduras. Problēmām nav tikai viena vienīgā pareizā risinājuma, deputātiem nākas par kaut ko izšķirties, turklāt mēģinot saskatīt kaut dažus gājienus uz priekšu. Izvērtējot lēmumu ietekmi nākotnē un arī iespējas, ka ar viņu balsīm kāds manipulē. Ja deputāta pienākumiem pievēršas nopietni un atbildīgi, tad dzīve ir visai saspringta. Un reizēm, strādājot šādā situācijā, laika gaitā aizmirstas cilvēks – nodokļu maksātājs, kura labā deputātam patiesībā ir jāstrādā, bet parādās nez kur radusies pārākuma apziņa. Un tad nu iznāk, ka deputāts labāk zina, kurā veikalā cilvēkam jāiepērkas, kura skola jāapmeklē, kā vispār radiem un kaimiņiem jādzīvo… Šādos gadījumos it kā palīdz valstī noteiktie likumi, kas ļauj nelikumīgi pieņemtos lēmumus pārsūdzēt, kas neļauj pieņemt pašvaldībā pretlikumīgus saistošos noteikumus un tamlīdzīgi. Taču ir vēl kāda problēma – cik patiesi neatkarīgs ir deputāta – pašvaldības iestāžu vadītāja – balsojums? Vai deputāts, kurš apzinās, ka algu viņam maksā un amatu uztic pašvaldība, ka domes priekšsēdētājs un arī izpilddirektors ir viņa priekšnieki, nepieciešamības gadījumā ir gatavs nostāties opozīcijā, lai aizstāvētu sava vēlētāja intereses? Šādā situācijā taču izdevīgāk ir lieki nediskutēt un nodrošināt pašam savu pastāvēšanu, tā sakot, lieki neizlecot. No šāda viedokļa skatoties, pašvaldības iestādes vadītājs, arī ierindas darbinieks nekādi nevar būt neatkarīgs deputāts, kurš vienmēr gatavs aizstāvēt savu vēlētāju intereses.