Ir ļoti daudz rakstīts par atkritumiem, taču, ielūkojoties mežā, kam blakus diezgan intensīva piejūras šoseja, nācās secināt, ka meža vidi “papildina” gan autoriepas, gan stikla un plastmasas pudeles (ar depozīta marķējumu), gan būvmateriāli un citas drazas. Tas nozīmē – lai kādi plāni arī valstī netiktu izstrādāti, lai kādi atkritumu reģioni netiktu veidoti, atkritumu sistēmā viss ir pa vecam – arvien kādam izdevīgāk ir atkritumus vest kilometru kilometriem garus ceļus uz mežu, nevis beidzot sākt dzīvot kā cilvēkiem un atkritumus mest konteinerā vai aizvest uz šķirošanas laukumu. Tas nozīmē, ka sistēmā ir ne tikai robi, bet pat prāvi caurumi…

Par to, ka problēmas ir arī daudzdzīvokļu mājās, mums norādīja laikraksta lasītāja, aicinot palūkoties, kā ar atkritumiem veicās citur Latvijā. Vēl piebilda, ka bijis sāpīgi lasīt, ka iedzīvotājus nemitīgi vaino nešķirošanā un biedē ar cenu kāpumu, kas reiz būšot tik liels, ka visus piespiedīšot šķirot. Lasītāja atzina, ka nošķiro visu, ko var – stiklu, kartonu, arī šo to no plastmasas, bet kartupeļu mizas un visu līdzīgo kompostē mazdārziņā. Tomēr rēķins kā nekrīt, tā nekrīt! Pēc kāda radio raidījuma secinājusi, ka citur ar atkritumiem tikuši daudz tālāk – ierīko apakšzemes konteinerus, izveido atkritumu maiņas skapjus, savāc bioloģiskos atkritumus, bet ko pie mums?! Tikai ceļ cenu, bet nav nekādas informācijas.

Apskatījāmies, kā īsti ir ar informāciju. Novadā par atkritumu apsaimniekošanu atbild AAS «Piejūra», kuras pienākumos ietilpst arī iedzīvotāju informēšana par to, ko, kur un kā šķirot. Uzņēmuma mājas lapā atradām «Šķirošanas ABC», kur bija teikts, ko var un ko nevar nošķirot. Īsi, lietišķi, saprotami, bet… Salīdzinot, piemēram, ar Vidzemes puses kolēģu (uzņēmums «ZAAO») sniegto informāciju, jāsecina, ka tā ir ne tikai plašāka, vizuāli labāk saprotama, bet arī paver iedzīvotājam daudz lielākas šķirošanas iespējas. Piemēram, četras riepas privātpersona gada laikā var nodot bez maksas, turklāt, kā nopratām – jebkurā laikā, nevis kā Tukumā, tikai akcijas laikā, bet pārējā laikā par četru riepu komplekta nodošanu jāmaksā 10 eiro. Arī Rēzeknē atkritumu apsaimniekotājs SIA «ALAAS» bez maksas divas reizes gadā pieņem piecas riepas. Arī, kā noprotams, tās var aizvest tad, kad cilvēkam tās ir kļuvušas liekas, protams, darba laikā. Protams, jau pieminētie 10 eiro Tukumā nav nekāda milzīgā cena, bet – šīs atšķirības vai arī attieksme ir jūtama. Citi apsaimniekotāji turklāt daudz plašāk norāda, ko var mest dalīto atkritumu konteinerā (zvanos), bet kas jāved uz šķiroto atkritumu laukumu.

Jāteic, šoreiz speciāli minējām pašvaldību veidoto uzņēmumu pakalpojumus, lai parādītu, ka pašvaldību uzdevums ir ne tikai pacelt atkritumu cenu, bet arī noteikt uzdevumus savam uzņēmumam, to vidū arī tādus, kas iedzīvotājiem reāli palīdzētu ietaupīt. Turklāt – lai ko tādu darītu, nav nepieciešams kāds īpašs un izmaksās dārgs izglītības centrs, bet labā griba un ieinteresētība… Lai nebūtu tā, ka pašvaldību naudas paspārne tik ļoti ieaijā, ka uzņēmums pat nemana, ka citi līdzīgi spēlētāji jau ir tikuši daudz tālāk. Bet, ja runājam par privātiem komersantiem, lieki bilst, ka SIA «Eco Baltia vide» apģērbu konteinerus izvietoja vēl ilgi pirms likums to noteica par pienākumu, bet SIA «Clean R» sāk veidot pazemes konteinerus un jau lasītājas pieminētos materiālu apmaiņas skapjus. Atkal viens solis uz priekšu.

Agita Puķīte