Vai manu dieniņ, kāds "pārsteigums" – krievvalodīgo cīņa par savām "tiesībām" Eiropas Savienībā, kur par galveno placdarmu diemžēl izvēlēta Latvija, turpinās! Nu uzsākta jauna, manuprāt, klaji populistiska kampaņa – cīņa it kā nepilsoņu vārdā.
Kā nu es to saprotu, patiesi demokrātisku sabiedrību raksturo tas, ka būtībā jebkura ideja, pārliecinot pietiekoši plašus sabiedrības slāņus, var kļūt par vispārīgu normu. Jā, tā varētu būt gan iecere ieviest otru valsts valoda, gan homoseksuālu attiecību oficializēšana. Kaut vai jauns likums par to, ka kaķiem no šīs dienas ir visas tiesībās arī riet… Galvenais – vai sabiedrība attiecīgajām izmaiņām ir gatava (Jāpiebilst, ka sistēmai jābūt gana atstrādātājai, lai par katra trakā trako ideju nenāktos rīkot referendumu un attiecīgi tērēt valsts naudu, bet… tas ir cits jautājums). Šī iemesla dēļ man nedaudz nav saprotamas runas pirms, tā sauktā, valodas referenduma no sērijas "kā viņi to uzdrīkstas"… Ja dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, jārēķinās arī ar to, ka cilvēki, viņu viedokļi un intereses mēdz būt atšķirīgas un katram ir tiesības sevi aizstāvēt.
Tomēr – ir nianse – katram tiek dota brīva izvēle – būt vai nebūt par sabiedrības daļu un, attiecīgi, izmantot tās sniegtās iespējas. Nepilsonis ir izvēlējies. "Nepilsonis" – nav ne iedzimta kaite, ne defekts, ne ādas krāsa, dzimums vai cita paša spēkiem nemaināma pazīme, kuras dēļ, būsim godīgi, cilvēki nereti Latvijā tiek diskriminēti. Šo apstākli savā atbildē jaunizceptai nepilsoņu tiesību aizstāvju biedrībai pirms kāda laika sniedzis arī Tiesībsarga birojs, kas noradījis: "..nepilsoņu tiesiskais statuss nav Latvijas pilsonības paveids." Proti, ja brīvprātīgi esi izvēlējies dzīvot šādā – beztiesiskā – nepilsoņa ādā un līdz šim (jau gadus 20) tas šķitis izdevīgi, kāpēc pēkšņi tāda attieksmes maiņa?! Un kādēļ gan sabiedrībai atbalstīt kāda – ne šāda, ne tāda – pēkšņo vēlmi iegūt papildu tiesības – brīvi ceļot un strādāt ES robežās, piedalīties vēlēšanās u.tml. par "skaistām acīm" vien, pašam nepakustinot ne mazo pirkstiņu!? Neviens saprātīgs cilvēks taču neiedomāsies cīnīties par tiesībām, piemēram, braukt ar auto, nemācoties noteikumus un nekārtojot braukšanas eksāmenu! Un kāpēc pēc būtības līdzīgā situācijā kāds tieši tā saprot jēdzienus "godīgums" un "taisnīgums"?!