Vieta, kur kultūrai būt

Vērojot notikumiem pārpildīto kalendāru, jāsecina: jā, straujiem soļiem atgriežamies pirmspandēmijas situācijā. Un ļaudis, kā šķiet, arī pēc kultūras un burzīšanās izslāpuši – gan ballēs teju visi galdiņi esot aizrunāti, gan koncerti salīdzinoši labi apmeklēti, par stādu un amatnieku tirdziņu šturmmēšanu nemaz nerunāsim… Īsāk sakot, sabiedriskā dzīve, kas netiek ierobežota vienā vai divās mājsaimniecībās, tā pa īstam atgūst sparu. Taču problēmas, kā izrādās, gan nekur nav pazudušas.

Jāatzīst, ka tas ir mūsu – redakcijas – parāds vietējai sabiedrībai – gatavojām, bet tā arī pagaidām neesam sarīkojuši plašāka diskusija par kultūras dzīvi novadā. Notikumi strauji sekoja cits citam. Laika gaitā krājās jautājums uz jautājuma, tostarp par vāji argumentētām darbinieku rotācijām, īpatnējas formas pasākumiem, kopējo kultūras dzīves virsvadību, vadību un apakšvadību. Joprojām šai jomā nav redzama pat kaut kā nebūt visam novadam vienota idejiskā un kopīgas darbības līnija. Proti, cik dzirdēts ne no viena vien kultūras cilvēka, – novadi jau it kā apvienojās, bet tāpat – katrs turpinot darboties pēc kaut kādas savas kārtības un saprašanas, bet kopēja redzējuma vai, nez, sistēmas kā nav, tā nav. Pat atskaitīties īsti neesot kam!

Nolēmām par to visu runāt iespējami plašākā lokā, piesaistot atbildīgos un ieinteresētos personāžus, bet tobrīd… sākās karš Ukrainā, un šāda diskusija šķita kaut kā nevietā. Tā teikt, Ukrainā cilvēki mirst, bet mēs te par kaut kādiem pasākumiņiem!..

Tas noteikti tiks labots un diskusija būs. Viens no tematiem, ko noteikti neapiesim, novada kultūras būves un saturs, ko no tām var gūt pirmāmkārtām jau vietējie ļaudis.

Vēl itin labi atceros pirms gada Tukuma novada domes organizēto iedzīvotāju aptauju. Tā brīža deputāti vēlējās noskaidrot, ko tad vajadzētu būvēt vispirms, ņemot vērā, ka visām vēlmēm un vajadzībām naudas šā kā tā nepietiks. Var jau būt, ka tobrīd tas bija tik tāds šķitums, bet jautājumi bija sakārtoti tā, ka uzreiz bija skaidrs – priekšā noteikti izvirzīsies sporta būves, jo īpaši baseins. Savukārt Tukuma kultūras namam, kur vienai problēmai vienā aptaujā tika piedāvāti dažādi atbilžu varianti, izredzes bija diezgan mazas. Tāpēc rezultāts bija sagaidāms un acīmredzams – protams, ka baseins, manēža, sporta laukums.

Šobrīd jautājums tomēr atkal sakustējies, iespējams, – pat nopietnāk nekā citas reizes, kaut, kā ir patiesībā, protams, rādīs laiks. Taču savu telpu kultūrai –  atbilstošu laika garam – Tukums sen kā pelnījis. Tieši kultūra, nepārspīlējot, ir viena no tām svarīgajām saistvielām, kas rada piederību vietai, pilsētai, novadam un, protams, arī tautai, nācijai un valstij!