Mazliet pastīvējoties un parīvējoties, līdz ar citām izmaiņām, Saeima pērn gala rezultātā tomēr apstiprināja samazināto PVN likmi virknei Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Darīja gan to uzmanīgi, jo šādi grozījumi nav vis akmenī cirsti – spēkā vien trīs turpmākos gadus. Pēc tam lūkošot, vai maz tas bijis prātīgi darīts…

Kur slēpjas riski? Nu, pirmkārt, jānorāda uz niansi, ka samazinātā PVN likme attiecas uz “Latvijai raksturīgiem“, ne “Latvijā audzētiem” dārzeņiem un ogām, kas liek apcerēt jautājumu par to, vai saulainajā Spānijā nogatavinātais tomāts  beigu galā tāpat neizkonkurēs mūspašu biogāzes sasildītos tomātiņus? Un vai jaunā likme nebūs lielākā dāvana jau tā labi organizētajam un arī savā valstī subsidētajam Polijas augļkopim? Iepirkšanās paradumu pētnieki gan mierina, apgalvojot, ka latviešiem ir pavisam neracionāls ieradums izvēlēties vietējo ražojumu, pat ja tas ir nedaudz dārgāks par svešzemju preci. Tomēr – arī šai uzticībai ir savas robežas jeb, precīzāk, cena. Otrkārt, allaž klātesošas ir bažas par tirgotāju godaprātu. Vai cenas tiešām saruks tikpat strauji, kā to darījusi minētā PVN likme  (no 21% uz 5%)? Protams, kā audzētājiem, tā pārpircējiem un tirgotājiem pati valdība jau rokās ielikusi labi labo atrunu – kamēr daļa nodokļu samazināt, otra puse taču kāpj! Un dara to ievērojumi, kā, piemēram, akcīzes nodoklis degvielai, kas litriņu zupas auto bākai vienā vienīgā mirklī sadārdzināja par aptuveni četriem centiem. Vai tas nozīmē, ka nu ieguvumi un zaudējumi ir pa nullēm? To patērētājam-vienkāršajam, protams, uzreiz tā īsti neizkost. Un vēl jau arī mūžsenās un reizēm ļoti interesantās attiecības starp tirgus un veikalu preci, kas tiešām ir dziļu pārdomu vērtas. Ja līdz šim, iepērkoties tirgū pie zināmiem cilvēkiem, varēja cerēt, ka tas tiešām ir ”sirmmāmiņas personīgi apčubināts gurķītis, kas pesticīdus nav acī skatījis” un par to arī maksāt stipri lielāku naudiņu, tad kā būs tagad, kad uzpircēji, pārpircēji varēs piedāvāt vēl zemākas cenas nekā līdz šim? Vai nebūs tā, ka šis ”pašmāju zemnieku atbalsta mehānisms” (tā nodokļa samazinājumu dēvēja nodokļa lobētāji) ar vienu mājienu aizslaucīs visus, kas tiešām tirgoja pašu izaudzēto? Kā un kas būs – to visu parādīs laiks. Un varbūt pat nebūs jāgaida likumā minētie gadiņi trīs…