Kā mēs – žurnālisti – esam pamanījuši, vairums iedzīvotāju par sev būtiskiem vietējo vai arī augstāka ranga politiķu lēmumiem sāk uztraukties labākajā gadījumā tikai tad, kad to sekas uz savas ādas sajūt visai pamatīgi. Kā paruna vēsta, kamēr svešs ekskavators paša māju nedrupina, uztraukties nav vērts… Un sava daļa taisnības jau tādai nostājai arī ir – galu galā mēs taču gan domē, gan Saeimā esam ievēlējuši savus ļaudis – tos, kam uzticamies, par kuriem zinām, ka viņiem ir vairāk laika un informācijas, lai katrā kopienai svarīgā lietā iedziļinātos un atrastu tai labāko risinājumu, lai mums visiem šeit un tagad kopā dzīvot būtu labāk. Tāda jau ir tā demokrātijas būtība – uzticam un uzticamies. Un par to arī maksājam saviem uz laiku izvēlētajiem pārstāvjiem un viņu algotiem ļaudīm algu…

Taču diemžēl, kā nereti nācies novērot, īsti nav zināms, no kurienes un uz kuru pusi kādam lēmumam kājas aug – tik pretrunīga ir to pieņemšanas gaita un piedāvātie risinājumi. Nu, par piemēru šoreiz varētu derēt jau maija beigās pieņemtais lēmums par 400% pieaudzēt pašvaldības īres dzīvokļu apsaimniekotāju peļņas daļu. Kas noticis, ka pieņemts tik drastisks lēmums, kas, piemēram, par  50m² lielu dzīvokli, sākot no nākamā gada 1. janvāra, liks to īrniekiem ik mēnesi maksāt par pašvaldības izīrēto dzīvokli 36 eiro vairāk nekā līdz šim (plus vēl 21%PVN)? Acīmredzot (spriežot pēc informācijas, ko saņemam redakcijā) to nesaprot arī paši iedzīvotāji, un neviens viņiem to arī nav centies izskaidrot, jo vēsts, ko līdz šim pašvaldība ir ”sūtījusi masās” ir gluži cita. Proti, jau 2015. gadā domē ir izveidot Mājokļu attīstības darba grupa, jo pašvaldībai rūpot gan jaunu speciālistu – attīstības veicinātāju un nodokļu maksātāju – piesaiste novadam, gan arī jo īpaši sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji, kam nodrošināt dzīves vietu arī ir viens no likumā noteiktajiem pašvaldības uzdevumiem. Vēl 2017. gada domes atbildīgo prezentācijās un ziņojumos, arī valdošās partijas «Tukuma pilsētai un novadam» vēstījumā pašvaldības palīdzība iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumā tiek uzsvērta kā viena no būtiskākajām attīstības problēmu risināšanā. Visur uzsvērts, ka mājokļu katastrofāli trūkst. Un tas, neskatoties uz to, ka novadā ir 847 pašvaldības dzīvokļi (to vidū 117 sociālie un papildus 42 sociālie dzīvokļi tiek īrēti Aviācijas ielā 3) un ka rindā jau tiek uzņemti tikai sociāli mazaizsargātākie – maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes, ģimenes, kas audzina bērnu invalīdu, vientuļie pensionāri un invalīdi, denacionalizēto māju iemītnieki utt. Turklāt tais pašos dokumentos gan arī vienlaikus uzsvērts, ka it kā jau pat sociālie nodrošinātajai iedzīvotāju grupai – uzņēmumos un iestādēs pieprasītajiem speciālistiem – mājokļu komercpiedāvājums tomēr mūsu pilsētā esot krietni par dārgu, tāpēc pašvaldība pat izstrādājusi atbalstu programmu – piemaksu par katru īres m² 1.50 eiro apmērā…

 Un kāpēc tad tagad pēkšņi tāds pavērsiens par 180°? Kāpēc tagad svarīgākais arguments ir māju uzturēšanas izdevumi nevis cilvēki, kam ir nepieciešams īpašs sabiedrības atbalsts? Vai tiešām mūsu pilsētā ir sācies tāds uzplaukums, ka nekādu maznodrošināto vairs nav? Vai varbūt politiķiem ir zināms kāds jauns pavērsiens valsts sociālajā politikā un, sākot ar nākamo 1. janvāri, gaidāms, piemēram, pensiju pieaugums par procentiem 20?…   

Jā, starp citu novada valdošās partijas solījumos ir iekļauta apņemšanās līdz 2021. gadam samazināt dzīvokļu gaidītāju rindu par 200 personām (2016. gadā gan rindā bija tikai 125 cilvēki). Vai tiešām ar reālās nīdēšanas metodi? Un to šoreiz atbalsta citu partiju kolēģi, opozīciju ieskaitot…