“Tā kā laiks ir auksts, varam sildīties ar elektrību,” tā  saka tie, kas maksā par elektrību pēc biržas cenas, un pēdējās dienās tā bijis ne reizi vien, ka elektrības cena iegadījusies pat ļoti lēta. Un vienlaikus bieži dzirdēts apgalvojums, ka saules paneļu jau tagad ir tik daudz, ka pārējie var baudīt šos labumus, paši iekārtās tā arī neieguldot. Ja situācija būtu tik viegli skaidrojama, tad noteikti visas tumšās lietas, kas saistītas ar elektrību, kā tai teicienā, spīdētu gaiši un saprotami, bet nekas nav tik balts, kā izliekas. Piemēram, šonedēļ ir  dienas un stundas ar lētu elektrību un dienas un stundas ar dārgu elektrību, tāpēc rādījumiem arvien vēl jāseko līdzi.

Bet šis stāsts lai kalpo tikai nelielam ievadam, tā sakot, pieskaroties elektrībai, ko vārda vistiešākajā nozīmē iesakām darīt. Un tas ir stāsts par vēja parkiem, līdz kuriem Tukuma novadā vēl neviens nav ticis, lai arī jau labi sen ir bijusi cerība, ka beidzot elektrības cena arī Latvijā un bez valsts atbalsta varētu kļūt mazāka… Lai arī šī cerība pamazam piepildās, tomēr ne visas ieceres šajā ziņā ir īstenojušās.

Šķiet, tas bija kāds 2015. vai 2016. gads, kad attīstītāji sāka virzīt Pienavas un Dobeles vēja parku ideju. Bija daudzas sapulces ar iedzīvotājiem, tika izstrādāts un apspriests ietekmes uz vidi novērtējums, tad pa vidu bija garš tiesas process visās instancēs, un tikai tagad norisinās projekta izstrādes darbi. Kā dzirdēts, tikmēr jau projekta atbalstītāji – zemes īpašnieki – ir sākuši pārdomāt un paši vēlas šo ideju īstenot. Grūti teikt, vai tas tā ir, bet tas, ka varētu būt izmaiņas sākotnējā vēja elektrostaciju izvietojuma plānā, ir jau zināms. Tāpēc par to, vai beidzot šis vēja parks reiz dos savu artavu kopējā elektrības tirgū, varam tikai zīlēt…

Tikmēr, kā jau rakstījām, Tukuma novadā iecerēts vēl viens apjomīgs vēja parks, kura attīstītāji ir apņēmības pilni arī risināt elektrības problēmas Latvijā. Tā apspriešana vēl tikai paredzēta un līdz ar to visdrīzāk arī kaislības, ko neizbēgami katra šāda būve apkārtnē rada. Vai iedzīvotāju attieksmi mīkstinās Klimata un enerģētikas ministrijas solījumi beidzot ar likumu noteikt kompensācijas, kas pienāksies gan vēja elektrostacijām tuvu dzīvojošajiem, gan pašvaldībām? Ministrija pirms dažām dienām solīja – finansiālais labums jeb maksa tiks piemērota, ja vēja turbīnas pārsniegs 100 m augstumu un ja tās atradīsies 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas. Maksa būs 2500 eiro par megavatstundu gadā, un tiks sadalīta divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem), kam minimālā maksa gadā būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālā – trīs mēnešalgas, un 50% pašvaldībai, kas varēs šo naudu izmanto energoefektivitātes projektiem, uzlabot pašvaldības infrastruktūru, piemēram, veikt ceļu un ielu remontdarbus. Tik labi solījumi, bet… Kopš Ministru kabineta noteikumu sākotnējās versijas solītie labumi jau ir mainījušies, par laimi, kompensācijas ir pieaugušas, taču – vai tās reāli arī tiks maksātas?! Jau pirms astoņiem gadiem Džūkstes pagasta iedzīvotājiem tika solīts, ka kompensējoši labumi būs. Iespējams, ja jau tolaik arī valsts būtu aktīvāk iesaistījusies un izlēmusi par kompensācijām, parks jau būtu uzbūvēts, jo reāli iedzīvotāji saņēma tikai solījumus, tāpēc, loģiski, ka iebilda šai iecerei.

Jautājums paliek atklāts – vai tagad, sākot diskutēt par jaunu vēja parku, katrs iedzīvotājs varēs būt pārliecināts par to, ka viņa diskomforts, dzīvojot blakus vēja elektrostacijai, tiks kompensēts?!