Pēc otrdien Rīgā notikušā piketa pret bēgļu uzņemšanu Latvijā nevarēju atturēties no mēģinājuma veidot savu viedokli, jau iepriekš apzinoties, ka tas būs tikai miglaina galaktika ar daudzām jautājuma zīmēm, ar ko arī lepojos gluži kā Albērs Kamī (bija tāds rakstnieks), kurš bija lepns nebūt nevienā partijā tā vienkāršā iemesla pēc – lai nečakarētu citus ar savu aktīvo viedokli…

Uz šīs smalkās tolerances nots kaut kā iedomāju tumšādainu puisīti Vānes pagasta svētkos – viņš dzīvojot audžuģimenē… Kā dzīvo, nezinu, bet Vānē viņu ievēroju sēžam savrup ar neizdibināmu skatienu ieplestajās acīs. Viņam viss vēl priekšā – nezinu kā un vai iedzīvosies Latvijā, taču pieņemu, ka kādā brīdī viņam kļūs svarīgs viss tas, kas izskan publiskajā telpā par melnādainajiem – bēgļiem – nelegālo migrantu ordām, ko vajag deportēt – atstāt laivās jūrā un vispār …

Nudien, neesmu iedziļinājies šajos jautājumos, taču negatīvo viedokļu paudēji vispirms pārsteidz ar neiecietību un tad – klišejisko pieeju; apmēram tā – ja čigāns, tad zaglis, ja melnādainais, tad slaists ar kriminālām nosliecēm utt… Pārsteidz tas – lai kāda būtu problēma, tās risināšanu nesākam ar cilvēkmīlestību, kurai tā kā vajadzētu būt visu attiecību pamatā, ja vien negribam uz pasauli nospļauties no augsta un vientuļa koka. Pat baznīcas kardināli šķiro cilvēkus, priekšroku dodot kristiešiem, bet Lembergs konkretizē – aicināti bēgļi vecumā no 20 līdz 40 gadiem, vēlams ar augstāko izglītību un no attīstītām valstīm… Prasības kā pie paradīzes vārtiem!

No otras puses – būtu muļķīgi nedomāt par sekām, padodot vellam pirkstu ar 250 kopjamiem iebraucējiem… Latvija, nudien, ir maza un teju jebkādos aspektos viegli ievainojama. Nez kādos papīros izčākst mūsu nacionālās attīstības plāni un bez Eiropas naudas teju neviens projekts nekust – it kā neatkarīgā valstī dzīvojam, bet domas un darbi naudas devējiem – aizdevējiem Briselē pakārtojas… Lai nu ironizējam par to, ka bēgļi no „kara plosītās Francijas” uz Londonu bēg, taču būtu liekulīgi pārmest kādam vēlmi labāk dzīvot – tā ir vispārcilvēciska, ne tikai dažu nāciju īpatnība. Kamēr Latvijas lauki tukšojas, jo arī mums jādodas uz Londonu, ir tikai dabiski, ka tukša vieta ilgi nepaliks, bet, metot bēgļiem vienu kristīgu akmeni par neprasmi sakārtot savu valsti, padomāsim par to, kāpēc pašiem tik iecienīta “balsošana ar kājām”…