Nav nekāds brīnums, ka brīdī, kad līdz pirmajai skolas dienai palicis vien nedaudz dienu, vecāki sociālajos tīklos un presē ceļ trauksmi par to, ka nejūtas tā pa īstam bērnu sagatavojuši skolai. Proti, nav nopirkuši pēdējos gados skolu tik ļoti pieprasītās darba burtnīcas, un eļļu ugunī ik dienas piemet stāsti par to, ka, redz, cik grūti Rīgas skolām, kam naudas šādām burtnīcām nav…

Lai viestu skaidrību, kā tad ir pie mums, esam šai lietā veikuši nelielu izpētes darbu, aptaujājot Tukuma novada skolas. Un visu šo skolu direktori vai viņu vietnieki mums ir apliecinājuši, ka vecākiem darba burtnīcas nav jāpērk – kā jau to pašvaldība pavasarī bija apsolījusi. Mācību priekšmetos, kur skola būs izlēmusi, ka tādām ir jābūt, tās būs, visos citos priekšmetos skolotājs iztiks ar grāmatu. Tiesa, vecākiem ir iespēja darba burtnīcas pirkt, ja viņi to vēlas. Viena daļa skolu šos lielos pirkumus jau veikusi pavasarī, citas – vasarā, bet citas solās darīt, jauno mācību gadu sākot, kad zinās precīzu bērnu skaitu.

Aprunājoties ar skolu pārstāvjiem, neviļus iešāvās prātā doma, ka patiesībā Tiesībsarga aicinājums valstij un pašvaldībai nodrošināt likumos pieminēto bezmaksas izglītību un pirkt darba burtnīcas būs panācis arī vairāk kārtības jeb daudz stingrāku darba burtnīcu nepieciešamības izvērtēšanu. Lai arī pirms pāris gadiem jau bijām publicējuši augstu Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu viedokli, ka darba burtnīcas nav obligātas un ka skolas padomei stingri jāvērtē to vajadzība, ar tās pašas atbildīgās ministrijas ziņu dažos mācību priekšmetos darba burtnīcas jau paguvušas aizstāt mācību grāmatas. Tad – kā lai nepērk?! Tomēr, izrādās, skolas pašas nonākušas pie secinājuma, ka nav jāpērk viss, ko piedāvā, ka nav jātukšo bērnu vecāku maciņi, bet rūpīgi jāanalizē darba burtnīcu saturs, lai bērniem nebūtu jālieto garā un saturā novecojušas. Tāpēc gadījies, ka šīs burtnīcas palikušas neaizpildītas… Bet par darba burtnīcu, kurai autora rokas pieskāriens bijis vien tāds, ka tajās iespiests paīss teikums ar zem tā savilktām līnijām pilnas lapas apmērā, varētu stāstīt anekdotes. Žēl, bet arī par šādu “sviestu” vecākiem lika maksāt latus līniju burtnīcas santīmu vietā…

Tā ka – nav ļaunuma bez labuma.