Svinam svētkus! Padarām taču beidzot arī 4. maiju – mūsu neatkarības atjaunošanas dienu – par visas valsts, visas tautas, katras ģimenes svētkiem! Tāds no augšas un arī ”no sāniem” izskanējis aicinājums šogad īpaši mudina rosīties oficiālos kultūras un sabiedriskās dzīves organizatorus. Un, kas priecē, gan aicinājums, gan darbošanās šoreiz krituši auglīgā augsnē…

Bet pirms tam… Pirms tam vairākus gadus pēc kārtas aptaujājām iedzīvotājus un arī pašu kolektīvā spriedām – kas par vainu, cik gadiem jāpaiet un kam jānotiek, lai tā laime, tas pēkšņais brīvās pārliecības prieks, ko toreiz, pirms 26 gadiem, maijā, pie auss radio piespieduši tepat, Tukumā, vai līdz Rīgai, līdz Jēkaba ielas namam tikuši, sajutām vismaz kā atbalss arī šodien sajūtams būtu? Par vainu atbildes visai bieži bija vienas un tās pašas – kādi svētki, kāda neatkarība, ja valsts noprihvatizēta un korupcijā, citās valdošo blēdībās gadu no gada aizvien vairāk žņaugta!? Kāda neatkarība, ja izglītība – nekāda, veselības nav un palīdzību grūtā brīdī i sagaidīt nevar! Kāda svinēšana, ja teju visa ģimene svešumā iztiku pelna!? Un vainīgie vienmēr… tie citi… Tie, kas atņēma, nenodrošināja, nesarīkoja un neiedeva. Tie, kas kopā nesauca un neko prātīgu – lai visiem pa prātam – nesarīkoja… Kā viens asprātis nesen teica, mēs ar un par savu valsti – gluži kā palaidņi pusaudži ar saviem vecākiem: ”Dod naudu un paturi muti!”…

Tagad? Tagad neatkarībā otrā paaudze aug. Daudzi no pirmās neatkarīgo paaudzes paši uz savām kājām stabili šajā zemē stāv, paši ar savām rokām un galvu sev un bērniem dzīvi tepat, savā Latvijā labāku dara. Arī daudzi no tiem, kam vairāk gadu plecos, nekādus brīnums no citiem negaida – sievas un vīri iet kopā un dara – dzied, dejo, teātri spēlē, auž un citus rokdarbus veido. Vai kā Bērzciemā, Rāvos vai Apšu ciemā – paši sev saietu vietu veido un, ja uznāk kāre, svētkus i lieliem, i maziem rīko.

No pašas apakšas, no kāda Vidzemes pagasta nācis, teju visur sadzirdēts aicinājums padarīt šo dienu par īstiem ģimenes godiem. Ja ģimenes nav vai tā kaut kur svešumā, tad svētkus radīt pašiem sev, draugiem un kaimiņiem. Ar visu kā īstos godos pieklājas – ar Balti klātiem galdiem. Ar baltiem darbiem, domām, vārdiem un dvēselēm – par sevi, savu dzimtu, tautu un savu Latviju!

Lai izdodas svētki!