Te nu mēs esam – kārtējie ierobežojumi un mājsēde! Šķiet, ka kopumā to uztveram kaut kā salīdzinoši mierīgi – galu galā nekas jau daudz nav aizmirsies no iepriekšējās reizes gada sākumā. Tik jāatsauc atmiņā, kā jāraksta Pašapliecinājumi, mazliet jāpielāgo ikdienas paradumi… Pat spējam pajokot, daloties pieredzē, kā pēc atļautā laika ”neatliekami staidzināt nocietušos suni” – piemēram, iznomājot mājdzīvnieku no kaimiņiem vai pielietojot Itālijas pieredzi ar iedomātiem un no kartona izgrieztiem četrkājainajiem draugiem…

Bet, ja nopietni, tad, redzot un dzirdot, kas apkārt notiek, šķiet, ka īsti neapzināmies, cik apdraudoša šī situācija ir gan mūsu valstij, gan latviešu tautai, gan sabiedrībai kopumā.

Ja runā par naudu, tad valdības aprēķinātie 200 miljoni eiro (+38 miljoni dāvanai vakcinētajiem 60 plus grupā) zaudējumu, ko šāda mājsēde uz sitienu rada valstij, nozīmē, piemēram, 20 neuzceltus bērnudārzus, ap 100 km neizbūvētu ceļu, tūkstošiem onkoloģisko slimnieku, kas tomēr nesaņems jaunākās paaudzes ārstēšanu… (Starp citu, ir aprēķināts, ja mājsēdi neizsludinātu, zemās vakcinācijas aptveres dēļ zaudējumu būtu vismaz uz pusi vairāk, un tas, pat neskaitot nobrukušo veselības aprūpi.) Jāatceras arī, ka šis būs parāds, ko droši vien nāksies maksāt gan mūsu bērniem, gan mazbērniem, kam, iespējams, būs jāpaliek arī bez pensijām, jo tām paredzēto naudu ar uzviju jau būsim iztērējuši. Visvairāk jau to neapzinīgo, varbūt viltus ziņu apstulbināto un arī klaji nelietīgo cilvēku ārstēšanai, kas nav izmantojuši, pasaules mērogā raugoties, ekskluzīvo iespēju (Krievijas pilsoņiem vakcinēšanās Latvijā, spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīklos, šobrīd izmaksā 500 eiro.) un vienlaikus arī pienākumu pret pārējo sabiedrības daļu, jo īpaši pret bērniem, smagi slimiem cilvēkiem, uz izturības robežas balansējošajiem slimnīcu mediķiem, un nav vakcinējušies!

Jā, saslimst arī vakcinētie, bet vismaz 4,2 reizes retāk nekā nevakcinētie, turklāt vakcinētie lielākoties neaizņem slimnīcu gultas! Un jā, vakcinētie un arī visi citi aizvien vairāk un smagāk saslimst, jo mums nav sasniegta kopējā sabiedrības imunitāte, kam ideālā variantā, nesakaitot bērnus līdz 12 gadu vecumam, būtu jātuvojas vismaz 80% (vakcinēto un izslimojušo). Jā, iespējams, ka mēs šo imunitāti iegūsim arī bez vakcinācijas pieauguma, bet… Uz kā rēķina?! Uz ”nobrukušas” veselības aprūpes sistēmas, uz vismaz 3-4% jeb ap 70 000 mirušo iedzīvotāju rēķina?! Tas, skaitot tikai šī brīža ”tiešos” zaudējumus. Zaudējumus, ko nu jau divi izcūkoti mācību gadi ir nodarījuši mūsu skolas bērniem (arī skolotājiem un izglītības sistēmai kopumā), vēl pat lāgā neesam sākuši apzināt. Bet tas ir arī stāsts par nācijas nākotni! Tāpat kā iedragātā uzņēmējdarbības vide.

Ziniet, visi tie atbalsti, kurus tik dāsni uz papīra sola Ekonomikas ministrija, vietējiem uzņēmumiem neko daudz nenozīmē, ja antivakseri un likumdevējs, proti, Saeima lielu daļu no viņiem ir padarījusi par savas bezatbildības ķīlniekiem. Skaidrs, ka kovidnedrošs darbinieks ir kā bumba ar laika degli, arī valdība ir pateikusi, ka tādu pie darba laist nevar, taču… Ko darīt uzņēmējam, ja tādu darbinieku arī no darba atbrīvot nevar? Ja vismaz uz ārkārtas situācijas laiku Saeima nemaina Darba likumu, iznāk, ka tāds antivakseris sēž mājās (labi vēl, ka alga viņam nav jāmaksā), jo ir atstādināts, bet viņa vietā jau lāgā citu cilvēku pastāvīgā darbā pieņemt nedrīkst. Un ko darīt pēc tiem trim mēnešiem? Atbrīvot labi atpūtušos ”kovida nav” gudrinieku no darba, izmaksājot atlaišanas kompensāciju pat trīs  mēnešalgu apmērā un vēl neizmantotā atvaļinājuma daļu? Nu kurš jau tā ar šo krīzi pamatīgi izraustītais uzņēmums to varētu izturēt?! Un tad bez šīs – no uzņēmēja paņemtās naudas – antivakseris varēs arī pasniegties pēc kopējās, kas glabājas sabiedrības sociālās apdrošināšanas kontā, saņemot bezdarbnieka pabalstu? Sak, malacis, uzspļāvi mums visiem no augsta plaukta, ”uzdāvināji” mājsēdi, pārpildītas slimnīcas, izglītības ziņā aizlaistus bērnus utt., utjpr., še tev – medālis?! Netaisnīgi!

Nožēlojami, ka antivakserisms ir atkal no politisko cūcību mēslaines izracis un līdera godā iecēlis tādu ”tautas labdari” kā Ainārs Šlesers. Traki, ka, apdraudot sabiedrību un nācijas nākotni, politisko sērfošanu uz populisma viļņa ķer caurkritušais ”nācijas glābējs” Gobzems. Un ir vēl kāda šī – kovidlaika – draudu daļa, ko laikam jau lielākoties neredzam vai negribam redzēt. Proti, antivakserisma kustībā ļo-ti aktīvi iesaistās, faktiski to balsta un, iespējams, to arī vada, mūsu valstij un arī latviešu nācijai klaji naidīgi spēki. Par to jau vairāk vai mazāk skaļi ir ziņojuši valsts drošības dienesti. Ļoti ļoti žēl, ka to neapzinās arī daudzi it kā jau gudri un, manuprāt, arī labi un godīgi cilvēki, kas vai nu iespītības, ezoteriskās pārliecības vai pārprastas demokrātiskās brīvības vārdā ir nostājušies ciešā ierindā kopā gan ar nelietīgiem politikāņiem, gan ar klajiem mūsu valsts un tautas ienaidniekiem…

Un lai ko arī visi šie kopā neteiktu, ir jāvakcinējas. Cita varianta, ja neesam gatavi gadiem dzīvot naturālā saimniecība un mežā, nav. Ir jāvakcinējas, ja negribam, lai šī mājsēde būs tikai viena no daudzajām, kas mums vēl ir priekšā…