Nedēļas sākumā “vietējā” internetā uzvirmoja diskusijas par Lazdu bibliotēkas likvidēšanu, pareizāk, par to, ka kopienai laukos ir atņemta viena kultūras norisēm paredzēta vieta. Esam gan rakstījuši, ka gluži tukšas Lazdu bibliotēkas telpas nepaliks, jo tajā varēs darboties un rīkot pasākumus biedrība «Asni», ko blakus esošajos «Dārīšos» mazo telpu dēļ bija grūti izdarīt. No vienas puses var teikt – liela brēka, maza vilna, bet no otras puses – pašvaldības finansēta bibliotēka un biedrība, kuru pa lielam uztur tās dalībnieki – ir taču, par ko padomāt… Protams, arī biedrība saņem pašvaldības līdzfinansējumu un gan jau ka arī telpas tai apmaksās, un tomēr…

Tomēr šī sociālo tīklu diskusija, kurā iesaistījās arī pašvaldības pārstāvji, paužot aicinājumu pašai vietējai sabiedrībai arī būt aktīvākai un izteikt savus viedokļus un vajadzības, lika aizdomāties… Vai tikai nav tā, ka, uzticot kopienai atbildību par tās (arī kādas īpašas vietas, notikuma) nākotni, visi tie, kam par to maksā naudu vai kas par to ir atbildīgi, var atviegloti uzelpot?!… Manuprāt, nevar prasīt no kopienas, lai tā pilnīgi visu izdomā, noorganizē, sagādā, sarīko un arī uztur. Prasīt jau var, bet…  Esmu pieredzējusi, ka labas biedrības tā izsīkst, jo – kurš var atļauties katru dienu bez algas pavadīt kādā biedrībā un pieskatīt, piemēram, bērnus, kam nav citas vietas, kur palikt, un vēl izpildīt kaut kādus pašvaldības vai projektu noteiktus nosacījumus?! Rakstīt atskaišu palagus un vēl ”aizstāvēt” to visu dažādos projektu konkursos? Turklāt droši vien, ja labi pameklētu, kāda jau par nodokļu maksātāju naudu jeb publisko finansējumu uzturēta amata aprakstā noteikti būtu ierakstītas rūpes gan par bērniem, gan par atbalstu sabiedriskajām organizācijām, gan par ”kopienas gara” uzturēšanu… Ja tā, tad varbūt tikai normāli būtu, ja algu saņem tas, kas darbu reāli un regulāri dara gadiem, vai arī… Darbs būtu jāuzņemas kādam, kam par to jau algu maksā! Protams, biedrība, kas pulcē ap sevi līdzīgi domājošos, spēj piesaistīt lielāku interesentu loku un reāli gāzt kalnus – ar to domāju paveikt darbus, lai labi visam ciemam vai pat pagastam un novadam. Izstādes, tautas tērpi, labiekārtošanas darbi, kultūrvēsturiski pētījumi un ekskursijas, jauni rotaļlaukumi, vides objekti, grāmatas un pat vietējā ģerboņa izstrādāšana – tie ir tikai daži no darbiem, ko novadā paveikušas un sagādājušas biedrības. Milzīgs ieguvums – nekā citādi to nevar nosaukt.

Tomēr pašos pamatos rūpes par vietējo kopienu, jo īpaši pagastos, pirmkārt un galvenokārt tomēr būtu jāuzņemas pagastu pārvaldei, jo tai vislabāk būtu jāzina, kas kurā vietā vajadzīgs, un vajadzīgā brīdī – atbalsta roka jāpieliek… Tieši tās uzdevums arī būtu aicināt palīgā un lēmumu pieņemšana iesaistīt iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Pārzināt, uzņemties atbildību, atbalstīt un palīdzēt – tieši tādai vajadzētu būt pašvaldības pārziņā esošo lieto pārvaldībai iedzīvotāju labā, vai ne?