Pasākuma mērķis, kā uzrunā atzina pašvaldības vadītājs Gundars Važa, ir veicināt dialogu starp pašvaldību un uzņēmējiem, informēt par aktuālajām ekonomikas attīstības tendencēm un iepazīstināt ar pieejamajiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības attīstībai.

Novadā kopumā – 4252 uzņēmumi 

Pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš informēja par uzņēmējdarbības vidi Tukuma novadā, tātad – kādi ir novada uzņēmumi, cik daudz līdzekļu apgroza un kādās jomās strādā: “No 4252 uzņēmumiem lielākā daļa strādā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā – 32%, mazumtirdzniecībā – 14%, apstrādes rūpniecībā – 10%, būvniecībā – 7%, profesionālie, zinātnieki un tehniskie pakalpojumi – 6%, transports un uzglabāšana – 6%, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi – 4%, operācijas ar nekustamo īpašumu – 4%, administratīvo un atbalsta dienestu darbība – 3%, citas nozares – 7%. Savukārt, vērtējot kopējo apgrozījumu, 2024. gadā vislielākais bijis apstrādes rūpniecībā – 327 350 724 eiro, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā – 141 020 003 eiro, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – 120 048 841 eiro, būvniecībā – 48 909 583 eiro, transporta un uzglabāšanas jomā – 32 420 326 eiro, ūdensapgādē, kanalizācijas un atkritumu apsaimniekošanas jomā – 15 288 174 eiro, izmitināšanā un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 14 137 086 eiro, nekustamā īpašuma jomā – 12 610 970 eiro. 

Pašvaldība bija analizējusi arī uzņēmēju skaitu un apgrozījumu pilsētās un pagastos. Tukuma pilsētā reģistrēti 1103 uzņēmumi ar 368 650 059 eiro apgrozījumu, Kandavā – 203 ar 25 447 027 eiro apgrozījumu. Pagastu vērtējumā visvairāk uzņēmumu ir Smārdes pagastā – 303, Engures – 252, Lapmežciema – 232, Kandavas pagasta – 196, Slampes – 195, Jaunpils – 185, Tumes pagastā – 183. Apgrozījuma ziņā jaudīgākie uzņēmumi ir Tumes pagastā – kopējais apgrozījums – 72 365 892 eiro, Jaunpils – 55 569 045 eiro, Pūres – 40 187 540 eiro, Smārdes – 37 771 763 eiro un Engures pagastā – 35 391 606 eiro.

Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2024. gadā: a/s «Tukuma piens» – 94 881 767 eiro, SIA «Timberex group» – 34 309 473 eiro, SIA «Puratos Latvia» – 28 558 215 eiro, a/s «Jaunpils pienotava» – 34 309 473 eiro, SIA «Vilomix Baltic» – 20 763 526 eiro, SIA «Vītoli AMI» – 16 383 524 eiro, SIA «CSK STEEL» – 13 695 486 eiro, SIA «ZEParts» – 12 434 265 eiro, SIA «Stiga RM Metāls» – 10 104 824 eiro.

Jauniem iedzīvotājiem gatavi

Tā kā ļoti bieži uzņēmēji sūdzas, ka nav darbaroku, I. Liepiņš arī informēja gan par uzņēmēju, gan pašvaldības īstenotajām iecerēm daudzdzīvokļu māju būvniecības jomā. Pēc uzņēmēju iniciatīvas Tukumā tiek attīstīti 156 dzīvokļi – Smilšu ielā 21 tiek būvēti 54 dzīvokļi, Raudas iela 27B – 18, Pils iela 14, k-2 – 20, Jāņa ielā 3 ekspluatācijā jau nodoti 4 dzīvokļi, bet projekta stadijā Raudas 32a/Celtnieku3B ir 60 dzīvokļi. Savukārt pašvaldība sadarbībā ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un Finanšu ministriju iecerējusi Smilšu ielā 54 attīstīt vēl 150 dzīvokļus. 

Savukārt novadā jau uzbūvēti vai top 300 dzīvokļi: Engures pagastā (Albatrosā) ekspluatācijā nodoti 6 dzīvokļi, bet būvniecības stadijā – 24, Sēmes pagastā top 18 dzīvokļi, Smārdes pagastā – 12 dzīvokļi Milzkalnē un 60 projekta stadijā Smārdē, kā arī ar pašvaldības līdzdalību – 24 dzīvokļi Zantē. 

Atbalsts uzņēmējiem

Kā informēja izpilddirektors, katru gadu pašvaldība arvien lielākus līdzekļus  paredz dažādiem attīstības projektiem, kas nodrošina darbu uzņēmējiem. Tā 2023. gadā attīstībai tika paredzēti 10 256 794 eiro, 2024. – 10 452 706 eiro, 2025. – 14 859 943 eiro un 2026. – 22 398 065 eiro. Pēdējo gadu laikā atbalstīti 39 jauno un nelielo uzņēmumu projekti konkursā «Radi Tukuma novadam». Ar pašvaldības atbalstu tapis fizioterapijas centrs «INFIZIO», «Dizpīlādžu» pirts, salons «CERANNIC» un citi jauni produkti un pakalpojumi. (Jaunākais konkurss 11. maijā noslēdzās, un līdz šīs dienas 17.30 bija saņemti 13 pieteikumi. – Red.).

Atbilstoši Tukuma novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 4 uzņēmēji var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus 25-100% apmērā visam īpašumam, ēkām un/vai zemēm. Vēl ieceru līmenī ir Zaļais koridors uzņēmējiem. Valsts šādu atbalsta koridoru jau ir izveidojusi uzņēmumiem ar eksporta apjomu vismaz 10 000 000 eiro un vismaz 50 darbiniekiem, ja tā darbībai konkrētā jomā noteikts stratēģiskā projekta statuss vai ja tas ir prioritārs projekts ar investīcijām un jaunu darbvietu radīšanu, kā arī militāras ražošanas projektiem ar atbilstošu Aizsardzības ministrijas atzinumu. Arī pašvaldība, kā skaidroja I. Liepiņš, plāno atvieglot uzņēmējiem dažādu formalitāšu kārtošanu pašvaldībā, veidojot tādu kā vienas pieturas aģentūru. Līdz ar to būtu iespēja sazināties ar vienu cilvēku, kas iekšēji – ar Attīstības nodaļu un būvvaldi arī dažādus jautājumus risinātu. 

Attīstības iespējas industriālajā parkā 

Iepazīstinot ar industriālo parku, I. Liepiņš informēja, ka šai ap 500 ha lielajai  pašvaldības teritorijai ir izstrādāts attīstības plāns, un to paredzēts īstenot piecās  kārtās, fokusējoties uz mašīnbūvi un metālapstrādi, kokapstrādi un būvkomponentēm, loģistiku un aviotransportu, kā arī inženiertehniskajiem pakalpojumiem. Pašvaldība jau ieguldījusi ap 500 000 eiro publiskajā infrastruktūrā, nodrošinot asfaltētas ielas industriālās zonas piekļuvei, kā arī elektrības pieslēgumu, bet šobrīd sākts darbs pie jauna pievedceļa projekta, kam izdalīta atsevišķa zemes vienība. Vēl tiek izvērtēts projektēšanas uzdevums ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, apgaismojuma, optisko sakaru un elektronisko komunikāciju tīklu ierīkošanai.

Uzņēmēju konsultatīvā padome – strādā 

Padomes vadītājs Andris Ritenis informēja, ka padomei notikušas jau vairākas sēdes, kurā jau diskutēts un vēl diskutēs par īres cenu politiku, satiksmes organizāciju un dzelzceļa kustību, darbaspēka pieejamību, motivāciju un ar to saistītajiem sociālās sistēmas aspektiem, ārvalstu darbaspēka piesaisti un integrācijas politiku, dzīvojamā fonda attīstību un jaunu ģimeņu piesaisti Tukuma novadam, Tukuma novada ciemu aktivizēšanu, kā arī jauniešu iesaisti novada attīstībā un vasaras nodarbinātībā. Aktuāls jautājums ir gatavošanās jaunajam Eiropas fondu periodam, lai novads spētu piesaistīt maksimālu lielu finansējuma apjomu, kā arī vēl viens svarīgs jautājums – Tukuma novada tēla attīstība, lai novads sevi prezentētu vienotā veidā. Jautājumus un ierosinājumus, kas uzņēmējiem varētu būt radušies, A. Ritenis aicināja sūtīt uz e-pastu ukp@tukums.lv. Nākamā uzņēmēju konsultatīvās padomes tikšanās būs 3. jūnijā.

Situācija ekonomikā mainās katru dienu 

Tā, uzrunājot uzņēmējus, atzina Latvijas Bankas galvenais ekonomists un Latvijas Universitātes asociētais profesors Dr. Oļegs Krasnopjorovs, stāstot par 2026. gada ekonomikas prognozēm, aktuālākajiem attīstības scenārijiem, izaicinājumiem un iespējām uzņēmējiem. Situācijā ekonomikā pēc konflikta Tuvajos Austrumos mainās ļoti strauji – no rīta dzirdam vienu, vakarā jau ko citu. Protams, inflācija būs augstāka, ekonomikas izaugsme samazināsies, bet, kā jau minēju, katru dienu ir kādas izmaiņas. Jautājums, kas Latvijas valdībai būtu jādara un kas jau ir izdarīts? Tātad zemāka akcīze dīzeļdegvielai izmaksas nedaudz samazināja, taču nav valdības spēkos atgriezt situāciju tādā līmenī, kāda tā bija šī gada februārī. Jautājums, ko gribam? Mēs gribētu izdarīt kaut ko tādu, kas bremzētu degvielas cenu ietekmi uz pārējo ekonomiku, jo degviela ir tāds unikāls produkts, kura izmaksas ietekmē daudzas nozares. Vai šis atbalsts ir mērķēts iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem? Īsti nē – tā ir nauda visiem,  un it īpaši tas ir izdevīgi tiem, kas ikdienā brauc ar automašīnu, un tie nav trūcīgākie iedzīvotāji. Tā ka sanāk tā, ka mēs atbalstām iedzīvotājus, kas ikdienā brauc ar auto, lai viņi turpinātu ikdienā braukt ar auto. 

Vēl viens kritērijs, vai valdības paveiktais var palīdzēt noturēties pret krīzēm nākotnē? Īsti nē, jo tā ir kārtējā krīze, kas nav ne pirmā, ne pēdējā. Tas, ko mēs gribam izdarīt, ir, lai katra nākamā krīze ne tik daudz ietekmētu Latvijas ekonomiku. Vai zemāka akcīze tam palīdz? Nē. Vai šos trīs kritērijus var sasniegt ar iespējami zemākām izmaksām? Varam, jo tas neprasa papildus valdības izdevumus. 

Ja nekustēsimies, Lietuvu un Igauniju nepanāksim... 

“Ko mēs Latvijā varam vēl varam izdarīt, lai tuvotos saviem kaimiņiem? Arī Igaunijā un Lietuvā ir tāda pati ģeopolitiskā situācijā, ir bijušas pandēmijas un energokrīzes, tomēr, vērtējot pēc ienākumu līmeņa, tas Latvijā ir zemāks nekā kaimiņiem. No Igaunijas mēs atpaliekam jau sen, bet no Lietuvas sākām atpalikt pēc globālās finanšu krīzes – 2009. gadā ienākumu līmenis mums bija gandrīz vienāds, bet pēc tam Lietuva sāka savus spēkus kāpināt. Tikmēr Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi 2% – šādi turpinot, Lietuvu un Igauniju labklājības ziņā nepanāksim nekad. Bet – tas nav tikai stāsts par to, ka Latvijā viss ir slikti – tas ir stāsts par to, ka Latvijai ir iespējas, tikai vajadzīgas investīcijas, inovācijas un cilvēkkapitāls. 

Mēs ļoti bieži dzirdam, lai vajadzētu audzēt Latvijas ekonomikas apjomu, lai būtu straujāka attīstība – par 5% gadā, 8% gadā, 12% gadā. Patiesībā īstermiņā panākt spēcīgu ekonomikas izaugsmi viena gada laikā ir ļoti vienkārši, tikai vajag audzēt valdības izdevumus līdz vēlēšanām. Tad mēs uzvaram vēlēšanās, atkal ir krīze, un atkal nāk vēlēšanas un kāpj izdevumi, un sakām, ka šādi stimulējam ekonomiku. Tātad – to panākt ir viegli, bet jēgas no tā nav nekādas. Bet ilgtermiņā ekonomisko izaugsmi panākt ir daudz grūtāk, jo izaugsmi par 0,1 procentpunktu gadā cilvēks savā maciņā nejūt, bet ilgtermiņā tas nosaka, cik attīstīta Latvija būs.” 

Jāstrādā ar tiem cilvēkiem, kas ir!

Oļegs Krasnopjorovs skaidroja, ka te jāatbild uz jautājumu, vai Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu var dubultot no pašreizējiem 2% uz 4%? Atbilde ir var, bet pirmais nosacījums ir cilvēkkapitāla komponente: “Ja tiek runāts par iedzīvotāju skaita pieaugumu, nevienā Eiropas savienības valstī bērnu skaits uz sievieti pat tuvu nav 2,1 bērna slieksnim jeb līmenim, kas nepieciešams, lai nākamā paaudze nebūtu mazāka skaita ziņā par pašreizējo. Un, maz ticams, ka pastāv kāda viegla un lētā reforma, kas zemas dzimstības problēmu atrisinātu kā ar brīnumnūjiņu. Turklāt būtisks dzimstības pieaugums nedotu strauju balstu ekonomikas izaugsmes tempam, jo laiks starp piedzimšanu un darba gaitu sākumu ir vismaz 20 gadi. Tātad ir jāmeklē citi risinājumi. Un viens no tiem ir rūpes par veselību – mazinot priekšlaicīgu mirstību darbspējas vecumā un uzlabojot nodarbināto iedzīvotāju veselību varētu iegūt papildus 0,3 pp (procentpunktus) gadā. Tikpat varētu iegūt, aktivizējot iekšējās darba roku rezerves, bet vēl 0,2 pp – paaugstinot izglītības līmeni, savukārt izglītības kvalitātes paaugstināšana dotu vēl 0,5 pp. Savukārt, piesaistot augsti kvalificētus ārvalstu darbiniekus – 0,6 pp. 

Runājot par investīcijām – 1 pp gadā varētu iegūt, noņemot investīciju šķēršļus un mazinot būvniecības izmaksas par 20%. Savukārt inovācijas dotu vēl vienu procentpunktu, to vidū inovatīvi izgudrojumi, to pārnese un ekonomikas struktūras izmaiņas augstas pievienotās vērtības produktiem.”