Turpinājums. Sākums 27. februārī. 

Apsteidzot rakstītā gaitu, jāsaka, ka šāds lēmums 24. februāra sapulcē, protams, netika pieņemts, jo kārtība šādos gadījumos ir mazliet cita – lēmumus domes sēdē pieņem deputāti. Tomēr tika cilātas daudzas un dažādas problēmas un jautājumi, kas nu kandavniekiem sakrājušies, tostarp tādi, par kuriem runāts jau arī iepriekš. 

Ugunsdzēsēji un zīles 

Viens no tiem, kas gan gluži ne problēma, tomēr tāpat pilsētniekiem aktuāls jautājums: kas notiks ar ugunsdzēsēju depo, kas šobrīd jau aptuveni gadu savai sākotnējai funkcijai vairs netiek izmantots? Uzmetumu par to, kas tad šajās šobrīd tukšajās telpās būs, sapulcē prezentēja novada domes Tūrisma un mantojuma attīstības nodaļas vadītāja Ingrīda Smuškova, gan vairākkārt atkārtojot, ka galvenie lēmēji šajā gadījumā tāpat būs tieši kandavnieki. Bet ja par variantiem, tad ēkas pirmajā stāvā varētu izvietot tūrisma informācijas centru un suvenīru veikaliņu ar akcentu uz vietējiem ražotājiem. Centrs šobrīd atrodas laukuma pretējā pusē, un, kā skaidroja I. Smuškova, apmeklētāju tajā gada griezumā esot pat vairāk nekā Tukumā. “Tas tādēļ, ka tas atrodas pareizā vietā – tur, kur ir tūristu plūsma. Otrajā stāvā savukārt varētu būt telpas dažādiem pasākumiem, kā arī darbnīca, piemēram, zīļu kafijas manufaktūra, kas būtu tieši raksturīga Kandavai. Un jāatgādina, ka tā nebūt nav jauna ideja, jo iepriekš šāds plāns bija arī, piemēram, par promenādes šķūņa izmantošanu. Pats par sevi, ka depo tornis arī būtu kā tornis, no kura tūristiem palūkoties uz pilsētu (Abavas senleju īsti no šīs pozīcijas saskatīt gan nevarot). Tāpat, kā uzsvēra I. Smuškova, viņasprāt, būtu svarīgi saglabā atmiņu par to, kas jau šajā ēkā bijis, proti, izveidot ugunsdzēsībai veltītu ekspozīciju, vēl jo vairāk, ja viens potenciālais eksponāts – ugunsdzēsēju auto – pašvaldībai jau esot. Kad šis plāns varētu īstenoties, nu kaut vai tikai daļējā apjomā, sapulcē solīts vēl netika. Daudz kas, kā parasti, būs atkarīgs no iespējām piesaistīt finansējumu. 

Būvēt liftu vai... – nav vērts? 

Vēl viens pilsētas centra “rūpju bērns“ vai katrā gadījumā iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdēs daudzkārt apspriestais jautājums – Kandavas poliklīnika, kur izvietotas arī ģimenes ārstu prakses. Kā skaidroja novada domes priekšsēdētāja vietniece Baiba Pļaviņa, īsti apgalvot, ka Kandavā par telpām jāmaksā vairāk nekā, piemēram, Tukumā vai Engurē, nevarot (iepriekš sapulcēs par to ticis runāts), jo Kandavas poliklīnikā ir salīdzinoši plašas koplietošanas telpas. Un arī šis jautājums šobrīd jau ir atrisināts – izmaksas par koplietošanas telpām daļēji uzņēmusies pilsētas pārvalde, un tas mēnesī izmaksā ap 500 eiro, apstiprināja arī pārvaldes vadītājs Jānis Mazitāns. Ģimenes ārste Līga Cerava gan norādīja, ka tā nebūt neesot vienīgā problēma. Vēl telpās, īpaši pirmajā stāvā, veidojoties pelējums, logiem neesot izolācijas – lietus līstot iekšā. Tāpat joprojām neesot atrisināts ēkas pieejamības jautājums cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai ratiņkrēslā, kā arī piebraukšanas iespēja un auto novietošana centrā esot visai problemātiska. “Nevaru piereģistrēt praksi, jo Veselības inspekcija nedod akceptu – nav vides pieejamības. Tāpēc interesē, kas un kad šai ziņā plānojas?” J. Mazitāns skaidroja, ka ir atrasta programma, kurā, pašvaldībai iesaistoties, būtu iespēja poliklīnikā izbūvēt liftu, jo esošais risinājums īsti neesot drošs. Tas gan, protams, arī nav risinājums tūlīt un tagad, kā varēja spriest no tālākās diskusijas. Un te kas piebilstams bija novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam, kurš atgādināja, ka pacēlājs, kuru uzstādīja 2017. gadā, no tā brīža neesot būtībā kustināts vispār. Iespējams, vispirms to vajadzētu sakārtot, līdz turpina virzīties jautājums par liftu? Vai, iespējams, nemaz nav vērts ieguldīt ēkā šobrīd vispār, ja problēmu esot tik daudz un ne visas risināmas, kā tas, piemēram, ir ar auto piebraukšanu vecpilsētā? Par to savukārt vedināja domāt tālākās diskusijas. 

Sakārto statusu un veido krīzes dzīvokļus 

Kā viens no variantiem, kur izvietot poliklīniku un ģimenes ārstu prakses, un ne pirmo reizi sapulcē atkal tika pieminēta sociālā centra ēka, Jelgavas ielā 4a. Šobrīd tiekot kārtots arī ārstniecības telpu statuss ēkas 2. stāvam. Kopumā process jeb procedūra turpināsies vēl pāris mēnešu, tādēļ tas tiešām varētu būt kā risinājums arī ārsta praksei. Vienlaikus, līdzīgi kā pilsēta centrā, arī Jelgavas ielā ar auto novietošanu nemaz neesot tik vienkārši, – to arī secināja šajā diskusijā. 

Vēl klātesošie interesējās par telpām Zīļu iela 2, kur agrāk uzturējās pašvaldības policija, kur esot 89 m². Kā skaidroja nekustamo īpašumu speciāliste Evita Freimane, šīs telpas bija sagatavotas, lai varētu tās nodot nomai. Neviens interesents nomas izsolei tā arī neesot pieteicies, un telpas arī īsti neesot piemērotas ārsta praksei. Viens no variantiem, kā varbūt nākotnē tās izmantot, – izveidot divus tā sauktos krīzes dzīvoklīšus.       

Bet, atgriežoties pie jautājuma un problēmas, kas akūti aktuāls jau tagad, ir L. Ceravas ārsta prakses reģistrēšana. B. Pļaviņa solīja, ka iesaistīsies arī pašvaldība. Tiks lūgts Veselības ministrijai tomēr būt pretimnākošākai, vēl jo vairāk tādēļ, ka Kandavas poliklīnikā jau ilgus gadus darbojas cita ģimenes ārsta prakse. Kāpēc būt īpaši prasīgiem tieši pret jaunajiem? 

Vai var kopā sastrādāties?

Bet ja par pārvaldes vadītāju un iedzīvotāju parakstīto vēstuli, kā norādīja G. Važa, tā, ko saņēmusi pašvaldība, īsti nav uzskatāmas par “kolektīvo iesniegumu”, jo ne visi parakti ir identificējami. “Bet ne par to ir stāsts. Ja tik daudzi cilvēki to ir parakstījuši, tad problēma kaut kur eksistē un sapulces mērķis tad būtu saprast, ko darīt. Jānis, neteikšu, ka ir pats ideālākais darbinieks, bet tad ir jānoskaidro, vai varam kopīgi turpināt strādāt?” Tā sarunu iesāka priekšsēdētājs, aicinot arī paust viedokļus par to, kas tad tās galvenās sūdzības ir bijušas. 

Iesākumā gan sanākušie atkārtoti padiskutēja par pašu procesu – kurš un kādā veidā parakstus vācis, ko plānots likt pārvaldnieka vietā, kas arvien – retorisks jeb neatbildēts jautājums. Tāpat, līdzīgi kā sapulcēs iepriekš, vēlreiz tika minēts, ka J. Mazitāns esot pārāk maz redzams pilsētā un ka ne vienmēr pietiekami aktīvi iesaistoties problēmu risināšanā… Kā piemērs tika minēta nesenā ūdensvada avārija, kur beigu galā iesaistījusies tieši deputāte Inga Priede. Tika arī pārmests, ka pārvaldnieks reizēm neesot sasniedzams, bet bija arī pretēji viedokļi, ka ne vienmēr taču varbūt arī vajagot – 24 stundas diennaktī un vispār – pārvaldnieks neesot politiska persona, ko dažkārt no viņa acīmredzot sagaidot. Īsāk sakot, arī klātesošo viedokļi dalījās. Un, kā jau minēts, – nekāds lēmums šajā vakarā netika pieņemts. Bet pašvaldības vadība solīja, ka rūpīgāk sekošos līdzi, kā tiek izpildīti darbi, īpaši tie, kas reiz apsolīti. Savukārt G. Važa atgādināja, ka, lai arī kā reizēm negribētos, pārvaldniekam tomēr jābūt sasniedzam – ja neatbild uzreiz, tad vismaz atzvana.        

Pazaudēts vai ietaupīs?

Atlikusī sapulces daļa tika veltīta daudziem un dažādiem jautājumiem plašā amplitūdā, sākot ar to, ka kapsētā neesot žogs (netika arī solīts) un beidzot ar to, ka būvvalde uzliekot it kā nepamatotus sodus. Iedzīvotāji arī interesējās, vai maz ir kāds plāns, kā cīnīties ar graustiem pilsētā, kā arī par konkrētām ielām, konkrētām teritorijām, kuras neesot pietiekami sakoptas.  Atgriezās arī pie jautājuma par finansējumu. Piemēram, deputāte I. Priede norādīja, ka neesot tā arī saņēmusi atbildi par to, kāpēc Kandavai tiek paredzēts samazinājums labiekārtošanai un uzturēšanai? Kopumā, kā norādīja izpilddirektors Ivars Liepiņš, naudas plānots pat vairāk (ap 50 000 eiro apmērā), bet to, ko izdarījuši un pārvērtējuši, cik, kas izmaksā vidēji. Un, šādi vērtējot, arī secinājuši, ka Kandavā mazliet tomēr šis pakalpojums ir par dārgu un ka nākotnē iepirkuma rezultātā tas varētu būt arī lētāk. I. Liepiņš minēja salīdzinājumu – ja Tukumā par 180 ha apkopjamās teritorijas gadā samaksājot ap 600 000 eiro, tad Kandavas 80 hektāri izmaksā – 350 000 līdz 400 000 eiro. “Tas nenozīmē, ka mēs kaut ko neslaucīsim vai nešķūrēsim, vai kaut ko nedarīsim,” tomēr ietaupīt cerot, pat, ja līdzšinējā teritorijas uzturētāja SIA «Kandavas ceļi» vadītājs Ivars Marašinskis minēja, ka, ļoti iespējams, beigu galā tomēr varētu ciest kvalitāte. Tomēr izpilddirektors iebilda, ka mērķis esot tieši pārskatīt, kas un kā darīts, un ka atsevišķās zonās, iespējams, nemaz nav nepieciešama septiņkārtēja pļaušana sezonā…– šai ziņā gribot tuvoties kādam vidējam rādītājam. “Jo mazāk ikdienas vajadzībām naudu iztērējam, jo vairāk naudas varam atļauties dažādiem ieguldījumiem.” 

Vēl viens pārmetums un šajā gadījumā tieši J. Mazitāna virzienā bija par to, ka gada beigās esot ietaupīti 20 000 eiro. I. Priede izteicās, ka gan precīzu summu iepriekš neesot zinājusi, bet, viņasprāt, pārvaldniekam tomēr būtu vajadzējis pacīnīties, lai nauda paliek Kandavā, nevis tiek iepludināta atpakaļ novada lielajā budžetā… Te savukārt I. Liepiņš atkal uzsvēra, ka ar to tieši arī cīnoties – lai iestādes nemēģina iztērēt visu līdz pēdējam centam gada nogalē. Un, ja tiek ietaupīts, tas nozīmē, ka varbūt būs iespēja nākamajā gadā ieguldīt kur vairāk, jo neesot tā, ka atlikums pazūd “kopējā budžetā”…   

Aicinās uz sapulcēm     

Jautājums, ko tāpat būtu vērts izcelt. – I. Liepiņš pastāstīja, ka tas, kas būtu uzlabojams Kandavā, ir daudzdzīvokļu namu apsaimniekošana. Šobrīd, kas pat mazi pagasti gatavojoties siltināšanas projektiem un, piemēram, Pūrē drīz būšot teju visas mājas atjaunotas, Kandavā ar to nevarot īsti palepoties. Tad nu tas, ko visticamāk darīšot, līdzīgi kā, piemēram, Tukumā, pašvaldība rīkos šo māju iedzīvotāju sapulces. Tāpat iecerēts, ka Kandavas komunālā saimniecība palēnām virzīsies uz līdzīgu reorganizāciju, kā citviet novadā. Proti, ūdenssaimniecība būs SIA «Tukuma ūdens», bet apkure – SIA «Tukuma siltums» pārziņā, jo šie ir uzņēmumi ar lielāku kapacitāti, tostarp iespējām paveikt, piemēram, dažādus remontdarbus. Un tad komunālajai saimniecībai arī būs iespēja cītīgāk pievērsties tieši apsaimniekošanas jautājumiem. 

Liena Trēde